10. aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts informatīvais ziņojums par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai medicīniskās izglītības ieguves prasības pielīdzinātu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumiem un padarītu efektīvāku ārstniecības personu pārkvalifikāciju.

Kā informēja Veselības ministrijas Komunikācijas departamenta Preses centra pārstāvis Oskars Šneiders, lai risinātu cilvēkresursu jautājumu veselības aprūpē, Veselības ministrija izstrādājusi plānu, kā mazināt speciālistu trūkumu. Iecerēts rezidentūras izglītības programmās apmācību ilgumu pielīdzināt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Ņemot vērā, ka ir arī nevienmērīgs speciālistu sadalījums starp reģioniem un Rīgu, iecerēts sadarbībā ar augstskolām nodrošināt rezidentūras norisi reģionālajās slimnīcās un atsevišķās rezidentūras specialitātēs – arī lokālajās slimnīcās.
Lai radītu priekšnoteikumus medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamo iesaistīšanai ārstniecības procesā, Veselības ministrija ierosina noteikt, kādam jābūt zināšanu un prasmju apjomam, lai students varētu piedalīties ārstniecības procesā. Arī rezidentiem, pabeidzot konkrētu studiju gadu, būtu jāpiešķir tiesības patstāvīgi veikt noteiktas ārstnieciskās procedūras un veikt jauno speciālistu apmācību.
Tāpat tiek plānots mazināt pārāk šauro specializāciju, pārskatot ārstniecības personu specialitāšu skaitu un sadalījumu, un radīt vieglāku pārkvalifikācijas sistēmu, kas piesaistītu nozarei profesionāļus, kuri nestrādā savā profesijā.