Šodien Ministru kabinets pieņēma kārtību, kādā piešķir Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai.

Pasākumu mērķis ir lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitātes paaugstināšana un produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanas veicināšana, eksporta vērtības palielināšana.

Tāpat tiks veicināta Latvijā nozīmīgāko sektoru – piena, gaļas un graudu – pārstrādes uzņēmumu konsolidācija un jaunu pārstrādes uzņēmumu veidošana piena un gaļas sektoros.

Izstrādājot pasākumos paredzētā atbalsta piešķiršanas nosacījumus, ņemti vērā Zemkopības ministrijas (ZM) veikto pētījumu "Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma", "Latvijas gaļas nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma" un "Lauksaimniecības izcelsmes produktu pievienotās vērtības ķēžu ekonomiskā analīze" secinājumi par veicamajiem pasākumiem pārstrādes nozares konkurētspējas palielināšanai.

Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas struktūrā Latvijā nozīmīgākās ir gaļas pārstrāde, piena produktu pārstrāde un graudu pārstrādē, kas attiecīgi veido 27%, 21% un 15% no kopējā pārtikas un dzērienu ražošanas apjoma vērtības izteiksmē. Piena produkti ir otra nozīmīgākā eksporta prece lauksaimniecības un pārtikas produktu struktūrā – veido 10% no lauksaimniecības un pārtikas produktu vērtības.

Latvijā notiek uzņēmumu koncentrēšanas process, taču, neskatoties uz to, ES vienotajā tirgū katra atsevišķā Latvijas pārstrādes uzņēmuma tirgus spēks ir neliels, tādējādi arī produktu pārstrāde vērtējama kā sadrumstalota ar raksturīgiem, salīdzinoši nelieliem saražotās produkcijas apjomiem un augstu izmaksu slogu pret neto apgrozījumu.

Tāpēc ilgtermiņā nepieciešams veikt pasākumus esošās pārstrādes efektivitātes paaugstināšanai, investējot iekārtās, aprīkojumā un būvniecībā, lai palielinātu uzņēmumu konkurētspēju un pozīciju nostiprināšanu, vienlaicīgi veicinot uzņēmumu horizontālo un vertikālo integrāciju.

Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportam ir tendence palielināties katru gadu, tomēr kopējā pārtikas sektora ārējās tirdzniecības bilance Latvijai arvien ir negatīva – galvenokārt tādēļ, ka eksporta un arī kopumā pārtikas sektora struktūrā dominē zemas pievienotas vērtības produkti.

Uzņēmumu sadarbība eksporta produktu attīstīšanā, jaunu inovatīvu produktu izstrāde un ražošana, kā arī ražošanas efektivitātes paaugstināšana varētu sekmēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta vērtības straujāku pieaugumu, stabilizēt pozīcijas gan iekšējā, gan arī ārējā tirgū.

Atbalsta pasākumi tiks finansēti no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.