Pret politisko organizāciju apvienību «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) un Latvijas Antifašistisko komiteju (LAK) kā organizācijām netiek veikta operatīvā darbība, tomēr Drošības policija (DP) konstatējusi atsevišķu PCTVL un LAK pārstāvju sadarbību ar ekstrēmu organizāciju aktīvistiem.

To atbildē uz PCTVL Saeimas frakcijas deputātu jautājumu par "incidentiem uz Latvijas-Igaunijas robežas", kad vairākiem Latvijas iedzīvotājiem likti šķēršļi ieceļošanai Igaunijā, norāda iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP).
"Personas piederība PCTVL vai LAK nevar būt iemesls, lai veiktu pret šo personu operatīvo vai pretizlūkošanas pasākumu kompleksu. Vienlaikus jānorāda, ka DP veic vairāku ekstrēmi noskaņotu organizāciju darbības monitoringu, kura rezultātā ir konstatēta arī PCTVL un LAK aktīvistu kontaktēšanās un sadarbība ar ekstrēmi vai radikāli noskaņotu organizāciju aktīvistiem. Detalizētāku informāciju šajos jautājumos par Latvijas tiesībsargājošo iestāžu veikto operatīvo darbību nav iespējams sniegt, jo saskaņā ar likumu «Par valsts noslēpumu» tā ir klasificēta kā valsts noslēpuma objekts," atbildē uz deputātu jautājumiem norāda Segliņš.
Kā akcentē iekšlietu ministrs, gadījumi, kad Igaunijas institūcijas likušas šķēršļus vairāku Latvijas pilsoņu un nepilsoņu iebraukšanai savas valsts teritorijā, pēc būtības nav Latvijas Iekšlietu ministrijas kompetencē. Tie attiecas uz Igaunijas robežas šķērsošanu un uzturēšanos šajā valstī, ko nosaka šīs valsts nacionālie normatīvie akti.
"Manā rīcībā nav informācijas par Igaunijas atbildīgo institūciju realizēto pasākumu kompleksu ieceļotāju kontrolei pēc valsts pievienošanās Šengenas līguma valstu zonai," atzīst Segliņš.
Viņš norāda, ka valsts drošības iestādes savas kompetences ietvaros ir tiesīgas sadarboties ar citu valstu partnerdienestiem, tostarp veicot arī informācijas apmaiņu. Sadarbība ar Igaunijas kompetentajām institūcijām notiek, pamatojoties uz Latvijas un Igaunijas valdību līgumu par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā. Sīkāku informāciju par šāda veida sadarbību iekšlietu ministrs nesniedz, jo arī tā ir valsts noslēpuma objekts.
"Latvijas Iekšlietu ministrija nevar komentēt Igaunijas valsts un tiesībsargājošo iestāžu rīcības motīvus vai informācijas ieguves avotus," skaidro Segliņš, aicinot atbildes uzdot kaimiņvalsts dienestiem.
Viņš arī noraida iespējamību, ka operatīvās darbības pasākumu komplekss varētu tikt izmantots politiskiem mērķiem. Operatīvās darbības likums strikti noliedz operatīvās darbības subjektiem un to amatpersonām tieši vai pastarpināti rīkoties politisko partiju, organizāciju un kustību vai personu interesēs. Uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori.
Kā liecina informācija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», Saeimas sēdes laikā deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL) norādījis iekšlietu ministram, ka jau pēc tam, kad iesniegti PCTVL jautājumi, Igaunijas teritorijā īslaicīgi tika aizturēti vēl trīs Latvijas pārstāvji, tai skaitā Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka (PCTVL) un Saeimas deputāts Juris Sokolovskis (PCTVL).
"Tiklīdz viņi ieslēdza mobilos tālruņus, viņi īslaicīgi tika aizturēti. Vai jūs, būdams samērā jauns ministrs, kas pagaidām neatbild par visām šīm lietām, neuzskatāt, ka esat ticis dezinformēts attiecībā uz deputātu izspiegošanu un ka ir nepieciešams ierosināt pārbaudi attiecīgajos specdienestos, kuri ir jūsu pakļautībā?" Buzajevs jautāja Segliņam.
Iekšlietu ministrs atbildēja, ka nekad kā politiķis nav devis kādam uzdevumu "kaut kā izsekot kādu citu politiķi, lai mēģinātu viņu aizturēt vai darītu kaut ko tamlīdzīgu".
Tai pašā laikā Segliņš solīja ievākt papildu informāciju par pēdējo incidentu Igaunijā.
28. janvārī Igaunijas policija kārtējo reizi aizturēja Latvijas kreisās opozīcijas politiķus. Šoreiz aizturēti un dokumenti pārbaudīti Sokolovskim, Ždanokai, Rīgas domes deputātei Natālijai Jolkinai (PCTVL) un trijiem žurnālistiem no krievu valodā iznākošiem izdevumiem.
Kā stāstīja Ždanoka, viņi pirmdienas rītā devušies uz Tallinu, lai vērotu tiesas procesu pret četrām personām, kuras apsūdzētas par dalību 2007. gada aprīļa masu nekārtībās saistībā ar padomju karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanu.
"Mēs vērojām tiesas procesu, pārtraukumā runājām ar apsūdzētajiem, viņu radiniekiem. Žurnālisti arī intervēja. Pēc tiesas sēdes pēc plkst. 16 devāmies uz Rīgu. Kādus 30 kilometrus aiz Tallinas mūs panāca Igaunijas Ceļu policija, nobloķēja mums ceļu, vēl pēc brīža piebrauca arī Valsts policijas automašīna," atcerējās Ždanoka.
Latvijas pārstāvjiem, neko nepaskaidrojot, policisti lūguši uzrādīt automašīnas dokumentus, kā arī personu apliecinošus dokumentus. "Tā bija mana automašīna, bet pie stūres bija viens no žurnālistiem. Nedomāju, ka mēs pārsniedzām atļauto braukšanas ātrumu, jo braucām kolonnā," stāstīja deputāte.
Viņiem neesot atļauts izkāpt no automašīnas, fotografēt, kamēr policisti savā automašīnā pārbaudījuši pases. Aptuveni pēc 30 minūtēm policisti atnesuši dokumentus, katram personīgi atdevuši, neko nepaskaidrojot. Vien piebilduši, ka varot sazināties ar Igaunijas Iekšlietu ministrijas Preses dienestu, nenorādot tālruņa numuru.
Ždanoka nav interesējusies par aizturēšanas iemesliem un nezina, vai šīs pārbaudes rezultātā kāds no viņiem tiks iekļauts to personu sarakstā, kas ir nevēlamas Igaunijai.
Kā iepriekš informēja PCTVL frakcijā, kopumā laika posmā no 2007. gada 25. aprīļa līdz 2008. gada 14. janvārim bijuši seši gadījumi, kad 19 Latvijas iedzīvotājiem tika likti šķēršļi ieceļošanai vai arī tiem patvaļīgi aizliedza ieceļošanu Igaunijā. Nenotikušo vizīšu mērķis esot bijis "kontaktu veidošana ar Igaunijas cilvēktiesības aizsargājošām organizācijām".
Trīs no 19 Latvijas iedzīvotajiem tikuši izraidīti no Igaunijas teritorijas, bet 11 iekļauti Igaunijas "melnajā sarakstā" uz desmit gadu termiņu, tāpēc seši no viņiem nemēģināja iebraukt kaimiņvalstī.
"Nevēlamo personu" vidū nokļuvuši 11 Latvijas nepilsoņi un astoņi pilsoņi, tostarp trīs pašvaldību deputāti un Saeimas deputāts. 15 no šīm personām ir LAK biedri, astoņi – PCTVL biedri, tai skaitā trīs valdes locekļi, četri ir Latvijas laikrakstu, kas iznāk krievu valodā, korespondenti.