Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns 13. martā tikās ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, lai pārrunātu Valsts kontroles (VK) veikto likumības revīziju rezultātus pašvaldībās.

Kā informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa, VK, veicot revīziju par to, cik likumīgi izlietoti līdzekļi darbinieku atalgojumiem un kā tie atbilst normatīvo aktu prasībām Daugavpils, Rēzeknes, Ventspils un Liepājas pilsētu pašvaldībās, konstatēja vairākus trūkumus pašvaldību darbinieku atalgojuma sistēmā, piemēram, tiek piešķirtas normatīvajos aktos neparedzētas izmaksas, ievērojami atšķiras vienādas kategorijas darbinieku atalgojums, darba samaksas sistēmas organizētas nepārskatāmi un neveicina pašvaldību darbinieku motivāciju.
Kā norādīja valsts kontroliere I. Sudraba, katrā pašvaldībā jābūt izstrādātiem vienotiem principiem darbinieku atalgojuma noteikšanā. Iespējams, ka nākotnē šādas vadlīnijas varētu izstrādāt un piemērot visām pašvaldībām kopumā.
E. Zalāns un I. Sudraba vienojās, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) sadarbībā ar VK un Latvijas Pašvaldību savienību izvērtēs iespējas izstrādāt šādas vadlīnijas atalgojuma noteikšanai pašvaldībās.
Gan E. Zalāns, gan I. Sudraba bija vienisprātis, ka pašvaldības administrācijas darbiniekiem un pašvaldības iestāžu vadītājiem darba samaksas likmi jānosaka pašvaldības domei, kā to paredz likums. VK revīzijā konstatēts, ka vienā no pārbaudītajām pašvaldībām šī jautājuma izlemšana uzticēta vienam cilvēkam – domes priekšsēdētājam. VK uzskata, ka šādā situācijā pastāv risks, ka darbiniekiem var rasties nepareiza izpratne par saviem amata pienākumiem un to pienācīgu izpildi tieši pašvaldības un tās iedzīvotāju interesēs.
Tāpat E. Zalāns un I. Sudraba pārrunāja VK secinājumus, veicot revīziju par to, vai Rīgas pilsētas attīstības fonds atbilst normatīvo aktu prasībām. VK secinājusi, ka, nosakot un veicot maksājumus no fonda līdzekļiem, Rīgas dome nav ievērojusi normatīvo aktu prasības. Likums nosaka, – lai veiktu maksājumus no speciālā budžeta, jābūt ar likumu īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem.
E. Zalāns informēja, ka Rīgas pilsēta jau vairākkārt mēģinājusi rosināt izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašvaldībai būtu tiesības iekasēt vienreizējās maksas infrastruktūras attīstībai.
Šobrīd izskatīšanai Saeimā 3. lasījumā iesniegts priekšlikums grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz jaunas pašvaldības nodevas ieviešanu. Atbilstoši šim priekšlikumam, valdība noteiks regulējumu par nodevas objektiem, bet pašvaldības ar saistošiem noteikumiem varētu noteikt nodevu likmes.
E. Zalāns un I. Sudraba pārrunāja arī marta sākumā VK pabeigto likumības revīziju par Baložu pilsētas pašvaldības zemes īpašumu ieguldīšanas komercsabiedrībās atbilstību normatīvo aktu prasībām.