Stājoties spēkā grozījumiem Aizsargjoslu likumā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis vēstules visām vietējo pašvaldību domēm (padomēm), aicinot pārskatīt spēkā esošos vai izstrādes stadijā esošos teritorijas plānojumus vai to grozījumus, un, ja nepieciešams, lemt par konkrētām darbībām, lai plānojumi atbilstu Aizsargjoslu likuma jaunajam regulējumam.

Kā informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa, 6. martā Saeimas pieņemtie grozījumi Aizsargjoslu likumā nosaka, ka applūstošā teritorija likuma izpratnē ir ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši Ministru kabineta izdotai virszemes ūdensobjekta aizsargjoslu noteikšanas metodikai.

Metodika Ministru kabinetam jāapstiprina līdz šā gada 1. jūnijam. Līdz jaunās metodikas spēkā stāšanās dienai virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta 1998. gada noteikumiem «Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika», ciktāl tas nav pretrunā Aizsargjoslu likumam. Neskaidrību gadījumos pašvaldības, applūstošo teritoriju noteikšanai, var pieaicināt vides ekspertus.

Aizsargjoslu likuma grozījumi nosaka, ka applūstošā teritorija iekļaujama virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas teritorijā gan pilsētās, gan ciemos, tāpat kā lauku apvidos.

Papildus tam, grozījumos jaunā redakcijā izteikts Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkts. Tas nosaka, ka visā applūstošajā teritorijā ir aizliegts būvēt aizsargdambjus, ēkas un būves, veikt teritorijas uzbēršanu, izņemot atsevišķus gadījumus infrastruktūras objektu un tīklu izbūvei, kā arī inženieraizsardzības būvju izbūvi esošās apbūves aizsardzībai pret paliem vai plūdiem.

Aizsargjoslu likuma Pārejas noteikumi papildināti ar jaunu punktu, kurā noteikts, ka pašvaldībām jāizvērtē savus teritorijas plānojumus. Ja nepieciešams, ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā likuma grozījumi, pašvaldībām jāizstrādā un jāapstiprina nepieciešamos grozījumus teritoriju plānojumos, lai nodrošinātu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas noteikšanu atbilstoši likumā paredzētajam.

Ņemot izmaiņas normatīvajā regulējumā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aicina vietējo pašvaldību domes (padomes) pārskatīt spēkā esošos teritorijas plānojumus, kā arī izstrādes stadijā esošos teritorijas plānojumus vai to grozījumus, un, ja nepieciešams, lemt par konkrētām darbībām, lai teritorijas plānojumi atbilstu Aizsargjoslu likuma šā gada 6. marta grozījumiem.

Attiecībā uz izstrādes procesā esošajiem detālplānojumiem un izsniegtajiem plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas skar applūstošās teritorijas, RAPLM iesaka vietējām pašvaldībām informēt nekustamo īpašumu īpašniekus par grozījumiem Aizsargjoslu likumā, kā arī paskaidrot, ka detālplānojumu apstiprināšana un saistošo noteikumu izdošana, kā arī projektu saskaņošana atbilstoši plānošanas un arhitektūras uzdevumiem un būvatļauju izsniegšana var notikt tikai pēc teritorijas plānojuma grozījumu, kurā noteiktas applūstošās teritorijas, apstiprināšanas.

Tas pats attiecas uz jaunu būvatļauju izsniegšanu iespējami applūstošajās teritorijās – tās izsniedzamas tikai pēc applūstošo teritoriju noteikšanas teritorijas plānojumā.

Aizsargjoslu likuma regulējums attiecībā uz būvniecības ierobežojumiem applūstošajās teritorijās tika pilnveidots pēc Satversmes tiesas sniegtā skaidrojuma likuma normu piemērošanai, izskatot konstitucionālās sūdzības par Garkalnes un Ādažu novadu teritorijas plānojumu atbilstību Satversmei.