Tā kā dārza tehnika jāizvēlas laikus, pirms sezonas, kamēr vēl veikalos pieejami labākie modeļi, aicinājām uz sarunu remonta servisa meistaru Vilni Strodu. Šoreiz par to, kādu pļaušanas instrumentu labāk izvēlēties – trimeru, krūmgriezi, multifunkcionālu instrumentu vai varbūt uzreiz dārza traktoriņu.

Profesiāļu un mīlētāju modeļi

V. Strods:

– Mašīnas, kas paredzētas zāles pļaušanai ar uzkabi, ir iedalāmas divos veidos. Vienas paredzētas darbam mežā (tām ir īsāks stienis un šaurāki rokturi, lai mežā ērtāk grozīties; meža darbu īpatnība ir tā, ka krūmgriezis nereti jātur ar vienu roku un tāpēc gāzes slēdzis atrodas pie īkšķa). Šos aparātus vajadzētu pirkt cilvēkiem, kas profesionāli strādās mežā, nevis vēlas tikai zāli pļaut. Par profesionālo mašīnu komplektāciju runājot – ja tas ir krūmgriezis, tad no veikala līdzi nāks tikai zāģa ripa. Tie aparātiņi, kam līdzi nāk vis kaut kas – gan spole, gan trej- un četrzobu ripa, gan meža ripiņas – pārsvarā nav paredzēti profesionālam darbam. Tā ir tāda mīlētāju versija par vispusīgu darbarīku. To kvalitāte ir krietni zemāka – nav nekāds noslēpums, ka bija viena porcija itāļu Partnerīšu ar katastrofālu kvalitāti.

Runājot par trimeriem – cilvēki nereti ienāk veikalā un saka: "Man vajag papļaut zālīti." Tad jāvaicā – cik daudz? Jāņem vērā, – ja nākas pļaut arī kādas atvases, tad pat gadu vecs dzinums tomēr ir koksne un to nedrīkst pļaut ar trejzobu vai četrzobu ripu. Tas tāpēc, ka šiem asmeņiem atstarpe starp zobiem ir pārāk liela, bet trimera apgriezieni ir milzīgi un reduktori un stieņi saņem milzīgus triecienus pa gultņiem. Šī iemesla dēļ ir ļoti grūti dabūt garantijas reduktoriem un tie ir ļoti dārgi – sākot no Ls 60.

Bet populārākais iemesls, kāpēc tas tiek sabojāts, ir nepareiza ekspluatācija. Ja visu ievēro, tad parasti problēmu nav, taču jāzina, ka katram darbam piemērots konkrēts nazis. Ja, pļaujot zāli, ceļā gadās arī koksne, tad vajadzīgs aparāts ar motora tilpumu vismaz 40 cm³. Ar šādu tilpumu var pļaut arī koksni, taču nereti cilvēki vēlas lētāku trimeri, pļauj koksni, un pēc tam tas aparāts pie manis nonāk maisā…

Nav noslēpums arī tas, ka lielākajai daļai ražotāju ir aparātu sērijas ar 35 cm³ darba tilpumu, bet nezinu tādu firmu, kam tā būtu veiksmīga. Cena tāda pati kā par nopietnu aparātu, bet izpildījums tāds, ka reāli neder nekam. Konkrēti «Husqvarnai» pirms pāris gadiem, kad klajā nāca 200. versijas aparāti, 25 cm³ klases aparātiņš "kabināja iekšā" 35 cm³ aparātiem. Tā ir tāda neveiksmīga sērija gan «Oleo-mac», gan «Stihl» ražojumiem – tu samaksā lielu naudu, bet gaidītā efekta nav. Tagad «Husqvarna» ir smagi pastrādājusi, un jaunajiem 35 cm³ aparātiem ir jauna tipa dzinējs – to pat nevar nosaukt par divktaktu dzinēju, jo tam ir divarpus takts; ir viena starpā iesprausta pozīcija – kad ir sadedzis degmaisījums, tad ar saspiestu gaisu papildus lūkās virzulī tiek iztīrīta degkamera un tikai tad nāk iekšā jauns degmaisījums.

Līdz ar to tas ir ekoloģiski ļoti tīrs motors; tajā arī ļoti maz uzdedžu veidojas, jo parasti divtaktu dzinējā izveidojas situācija, kad izplūdes gāzes plūst ārā, pēdējā virzuļa pozīcijā jau nāk iekšā jauns degmaisījums un ir tā, ka viena daļa degmaisījuma trāpa izpūtējā, bet daļa izplūdes gāzu paliek kamerā un veidojas nekvalitatīvs sadegšanas process. Īpaši tas vērojams jau padilušiem dzinējiem. Bet jaunā tipa motoriem ir pārliecinoši rādītāji arī no ilgmūžības viedokļa – griezes moments uzlabojas, jo ik reizi, kad motortelpā ieplūst jauns degmaisījums, palielinās arī jauda. Šādam aparātam lauku saimnieks var mierīgi likt zāģripu virsū un cīnīties ar atvasēm. Zinu, ka arī citas firmas pie šī jautājuma cītīgi strādā – parādījušies pat četrtaktu dzinēji.

 

Jaudīgā 25 cm³ klase

V. Strods:

– Ļoti labi aparāti, turklāt gandrīz visām firmām, ir ar 25 cm³ motora tilpumu. Ar tiem var nopļaut zāli arī lielākā platībā (līdz 1 ha), bet svarīgi noskaidrot, vai jūsu izvēlētajam modelim iekšā ir stieņa kardāns jeb pārvads. Ir firmas, kas ražo ar trosītēm, bet pie lielākas slodzes trosītei kaut kur pa vidu uzsienas mezgls un to dabūt normālā stāvoklī nav lēts pasākums. Tāpēc noskaidrojiet pie pārdevējiem arī kardāna tipu! Ja ir stienis iekšā, tad varēsiet pļaut arī garu zāli – uzlikt nazi, kas to spēs paveikt.

25 cm³ klasē jauninājums ir multifunkcionālie darbarīki, no kuriem nevajadzētu baidīties – patiesībā ļoti jauka mantiņa. Šie aparātiņi aprīkoti ar dalāmiem spēka pārvadiem, un laika gaitā, piepērkot dažādu aprīkojumu, jūs ar vienu motoriņu varēsiet gan ravēt dārzu, gan slaucīt celiņus, gan apzāģēt ābelei augstus zarus un līdzināt dzīvžogu. Gan «Husqvarnas», gan «Partner» firmas trimeriem pieejamas divas versijas – zviedru un amerikāņu; no pēdējās vajadzētu piesargāties (lai gan uz iepakojuma rakstīts "ražots EU", tomēr pārdevējiem vajadzētu zināt īstos ražotājus).

Pats esmu nopircis šādu multifunkcionālu darbarīku, un jāatzīst – vienkārši pasaka! Pērkot varbūt šķiet dārgs, taču padomājiet – atsevišķi vairs nav jāpērk ne dzīvžoga šķēres, ne augstzaru zāģis, ne trimeris; nav vairs jāuztur kārtībā pieci darbarīki, bet tikai viens!

 

Izvēlieties aparātus ar jaudas rezervi

V. Strods:

– Ar aparātiem, kam motora tilpums virs 45 cm³, varēsiet nopļaut zāli gan sev, gan kaimiņam un aizbraukt vēl papelnīt. Starp citu, šodien tas ir ļoti ienesīgs pasākums, jo lielie apsaimniekotāji par pļaušanu plēš milzīgas naudas, tāpēc privātie pļāvēji varētu veidot labu konkurenci. Šī niša joprojām ir tukša, jo pieprasījums pēc pļāvējiem vasarā ir milzīgs. Mani priecē, ka jau kādi trīs vai četri klienti veikalā ir runājuši par mobilu vienību veidošanu. Tādas pastāv Zviedrijā, Anglijā un arī citviet Eiropā – četri pašnodarbināti vīri brauc visur, kur nepieciešams – viņiem ir raideris, krūmgrieži un trimerīši, un, manuprāt, pilsētas domei noteikti vajadzētu padomāt par šādu firmu izmantošanu. Nenoliedzami lielā uzņēmumā attieksme gan pret darbarīkiem, gan darba kvalitāti ir daudz citādāka. Attiecīgi lielākas arī izmaksas, jo remonti nav lēti.

Vēl ir tādi trimerīši ar līkiem stienīšiem – tiem iekšā ir trose. Šīs mašīnas ir paredzētas kaut kādu malu pielabošanai, kad lielums jau nopļauts ar stumjamo zāles pļāvēju. Cilvēki domā – tie ir lēti un nu tik trimerēs, bet gala rezultātā nāk pie manis ar sašņorētām trosēm… Šie aparāti nav paredzēti pļavas pļaušanai – ar tiem var noiet gar puķu dobēm un celiņu malām, kur ar stumjamo pļāvēju netiek klāt. Šajā kategorijā ietilpst arī elektriskie trimeri.

– Ar trosi aprīkotajiem trimeriem nav ievērojami lielāka vibrācija?

– Bez šaubām. Parasti jau pļaujamās platības laukums vizuāli ir ļoti mānīgs. Hektārs mežā ir lielāks nekā laukā. Kāpēc tā? Uz lauka četras reizes piesienu govi, un hektārs jau ir noēsts, bet, lai izpļautu hektāru mežā, gandrīz mēnesi jāstrādā!

Cilvēks, kā parasti, vērtē – man tur trīs metri līdz puķu dobei un vēl mazliet ābeļdārzā. Taču jārēķinās ar to, ka nereti savus darbarīkus aizdodam arī citiem un tā nemanot rēķinātā viena slodze pat trīskāršojas. Tāpēc iesaku ņemt aparātus ar jaudas rezervi – tas nodrošinās gan ilgmūžību, gan iespēju plānotos darbus paveikt.

Tāpat kā jebkurai tehnikai, trimeriem un krūmgriežiem izvēlieties tādu firmu ražojumus, kam pretī ir normāls serviss. Jo populārāka firma, jo, visticamāk, arī labāks nodrošinājums. Kad pie manis nāk cilvēki ar «Stihl» aparātiem, tā man kā servisa meistaram ir katastrofa. Esam pat atklājuši, ka Latvijā šai firmai nav reālas pārstāvniecības! Ir tikai firma, kas vienkārši ieved un tirgo šīs firmas izstrādājumus. Oficiālas «Stihl» pārstāvniecības ir Krievijā un Polijā, un tāpēc tā notiek, ka ārkārtīgi grūti dabūt kādu detaļu. Ja nav detaļu, tad nevaram atjaunot lietas, kas ir nodilušas vai salauztas.

 

Par nažiem un zāģripām

– Kā ar trimeru, krūmgriežu aprīkojumu? Kādi naži un ripas konkrētiem darbiem der labāk?

V. Strods:

– Nažu klāsts ir milzīgs. Zāles griezējnaži ir gan četru zobu, gan trīszobu; krūmu atvases, kas augstākas par vienu metru vai pusotru, ar tiem nevajadzētu pļaut. Parasti kādās vietās pļāvēji "uzraujas" – augļu dārzos uz plūmju atvasēm. Ja vairākus gadus atvases pļautas, tad apakšā jau ir mazi celmiņi – kad ar trejzobi ielaiž tādā atvasē, tad reduktors izput vienā momentā. Visas savas remontu prakses laikā esmu tikai vienu reduktoru uztaisījis garantijas remonta laikā (tam bija rūpniecisks defekts).

Zāles naži ir gan propellerveidīgi, gan mulčveidīgi. Nesen reklāmas rullītī redzēju, kā četrzobu nazis ar līkiem mulčēšanas galiem tika izmantots krūmu pļaušanai – aplamāku reklāmu neesmu redzējis; gribētu redzēt šo trimerīti pēc diviem mēnešiem šāda darba…

Vienīgais nazis, ko var izmantot gan zāles pļaušanai, gan atvašu kapāšanai, ir tā saucamais meldru nazis. Tam nav četri, bet jau astoņi zobi un uzbūve tāda, ka ar to var strādāt zem ūdens. Sākotnēji vispār trimeri tika izgudroti tāpēc, ka vajadzēja tīrīt upju gultnes; tikai vēlāk izdomāja, ka zāli var pļaut; tāpēc arī reduktori vairāk vai mazāk ir hermētiski – ja darba gaitā izspiežas kaut kādas eļļiņas, tas ir gan dažādu smērvielu, gan izstrādes rezultāts, taču principā nevajadzētu baidīties pabāzt reduktoru zem ūdens. Bez šaubām, to nevajadzētu darīt ar trejzobi (kā Džekija Čana filmās, kur «Husqvarnas» trimerus ar trejzobiem izmanto par laivu dzinējiem) – ja tas kaut nedaudz būs savērpies, pats būsi slapjš un zem ūdens trimeri valdīt nevarēsi. Bet ar meldru nazi dīķmalas apstrādāt ir ļoti ērti.

Ir arī koksnes naži – ir tādi, kas divreiz apkārt jāvīlē, un tādi, kam ir pašuzasināšanās funkcija. Ja griezīsiet krūmus, rekomendēju – nopērciet šablonu, jo nemitīgi vajadzēs locīt zobu ceļu un asināt. Zāģripas asināšana darbnīcā maksās Ls 3. Trīs reizes uzasināšu, bet par to naudu jaunu ripu var nopirkt…

– Vai zāli ar zāģripu var pļaut?

– Jā, bet ātrums vairs nebūs tas – zāle biežāk ap reduktoru tīsies; taču mežā tāpat starp krūmiem biezākas zāles skupsnas tiek pļautas un nekas slikts tāpēc nav noticis. Visur jālieto atbilstoši aizsargi. Tukumā ir vismaz divi cilvēki, kas guvuši nopietnas traumas tikai tāpēc, ka nelietoja aizsargus.

Ir arī tādi mulčējamie naži, taču tie domāti ļoti lielas jaudas aparātiem, jo tiem papildus slodzi rada locījumi nažu galos, kas papildus sasmalcina uz zemes gulošo zāli.

– Labas atsauksmes dzirdētas par propellerveida nažiem – pļaujot daudz sparīgāk par daudzzobu ripām…

– Jā, taču, ja naža vidus ir ļoti maziņš, bet gali gari, tad pļaujot var rasties situācija, ka smalcināsiet jau nopļauto zāli. Trejzobjiem un četrzobjiem vidi ir lieli, bet asmenīši mazi – ar tiem visforšāk sienu pļaut. Nopļautā zāle saleks uz ripas vidu un vēziena galā noleks nost, tā veidojot ļoti jauku vālu.

 

Ēdelīgās un taupīgās spoles

– Kas sakāms par trimeru auklām?

V. Strods:

– Tur viss ir vienkārši – spoles ar auklām paredzētas apmēram līdz 15 cm garai zālei. Zinu, ka veči pļauj arī dadžus (tāpēc ražotāji mēģina izdomāt aizvien izturīgākas auklas). Vienu mirkli tautā "staigāja" versija par auklu, kurai iekšā metāla stieplīte un kas esot baigi izturīgā. Patiesībā iekšā nav nekādas stieples – tas vienkārši ir optisks apmāns; aukla ir cauruļveida ar oglekļa šķiedru vidū, kam doma viena – stienis lokās vieglāk nekā caurule, tālab šāda aukla ir izturīgāka. Ja iekšā būtu metāla stieple, tad vienkāršāk būtu celtniecības piederumu veikalā nopirkt izolētu trosīti un ar to pļaut (arī tādi gadījumi bijuši). Bet rezultāts ir tāds, ka apmēram pēc desmit bāciņām spole vienkārši pārgriežas uz pusēm.

Galvenais, kas jāņem vērā – aukla jāizvēlas atbilstoši jūsu darba instrumenta motora tilpumam. Man ir atnests 40 cm³ aparāts, kam uz spoles ir 4 mm biezuma aukla, un motoriņš vienkārši noguris. Trimeriem vislielākā slodze ir, tieši pļaujot ar spoli. Nazis lielā mērā griežas ar inerci – gāzi atlaižot, tas griezīsies vēl vismaz pusminūti; spolei nemitīgi jādod virsū.

Tāpat ir automātiskās un mehāniskās padeves spoles. Automātiskajām nekas nav jādara – uzsit ar spoli pa zemi, un aukla pati izlec, taču mīnuss tāds, ka aukla tek kā ūdens. Pat netīšām piesitoties, aukla izlec – viens moments, un tā jau izlietota. Mehāniskās padeves spolei aukla pašam jāpavelk, toties ekonomija ir ievērojami lielāka. Parēķinot – par to kaifu, ka aukla pati izlec, samaksāsi apmēram 20 santīmus metrā. Ja sešus metrus spolē var ietīt, tad sanāks uz kādām divām, trim bāciņām…

Kā likums, mehāniskās spoles ir arī krietni izturīgākas, jo nav atsperveida mehānisma. Nesarežģīsim sev dzīvi – jo vienkāršāka mašīna, jo mazāk nervus sev maitāsiet.

 

Pļaujmašīnas jāvērtē pēc motora

V. Strods:

– Runājot par ratiņtipa stumjamiem zāles pļāvējiem, tur vairs īpašas klasifikācijas nav – ir dārgāki, lētāki, labāki, jaudīgāki un pašgājēji – savācēji. Uzmanība būtu jāpievērš pļāvēja uzbūvei. Ir tā, ka motorus parasti ražo vieni ražotāji, bet tā saucamo virsbūvi – nažus, pannas, riteņus un rokturus – citi. Latvijā viens no labākajiem pļāvēju motoriem ir «Briggs&Stratton». Konstruktīvi tie ir ļoti vienkārši dzinēji ar vislabāko servisa nodrošinājumu.

Otri populārākie ir «Honda» motori, taču patlaban arī korpusu ražotāji mēģina izgudrot jaunus dzinējus, jo sapratuši, ka patiesībā tie motoriņi ir ļoti vienkārši uzbūvēti. Pirmoreiz, kad atvēru šāda tipa motoru, ilgi sēdēju un domāju, ko esmu atvēris, jo tur iekšā nav pilnīgi nekā – nedz gultņu, nedz šāļu, nedz cilindru glāžu. Reāli tie pastāv tikai tad, ja laikus maina eļļu un veic kvalitatīvu apkopi. Jāmaina gaisa filtri un eļļa. Tie ir gaisa dzeses dzinēji, kam nevajag liet nekādas supereļļas; ir jāmeklē eļļas, kas konkrēti paredzētas gaisa dzeses dzinējiem, kas strādā augstākā darba temperatūrā. Ja dīzeļa automašīnai darba temperatūra ūdens dzesēšanā ir kaut kādi 80 līdz 100°C, tad šeit darba temperatūra var sasniegt 180°C. Bet, normāli apkopjot, šāds motoriņš kalpos vismaz desmit gadus.

Jāņem vērā, ka pēc motora piestrādes obligāti jānomaina eļļa. Piestrādes ilgumu mēra pēc izstrādāto degvielas bāku skaita. Mazajiem aparātiem vajadzētu piecas bākas, bet lielākiem – ar litra tilpumu – var iztikt ar trim bākām, savukārt traktoriņiem ar 5 l bākām pietiktu arī ar divām.

Sievietei piemērotāka būtu pļaujmašīna ar «Honda» motoru, jo to vieglāk iedarbināt. «Briggs» motors piestrādājas lēnām – apmēram triju sezonu laikā; trešajā gadā sasniedz tā saucamo kompresijas kulmināciju, un fiziski vājākam cilvēkam nav tik viegli motoru pielaist; ar «Hondu» tā nav.

Savukārt ritošo daļu piegādā pats ražotājs, tāpēc noskaidrojiet remontservisa iespējas! Pavaicājiet, kas ieved rezerves daļas! Ja tā pati firma, kas tirgo, tad, visticamāk, servisa iespējas būs. Ja šīs lietas kārto tikai kaut kādi pārpircēji, rēķinieties ar problēmām.

– Ja reiz par sievietēm runājam – ir dzirdēts, ka reizēm pļaujmašīnas ir pārāk smagas, grūti pret nogāzi pastumt. Vai arī šajā ziņā ir kāds padoms?

– Sievietēm piemērotāki būtu pļāvēji-pašgājēji. Nelīdzenā laukā vieglāk strādāt ar jaunā tipa zāles pļāvējiem, kam aizmugurē lielāki riteņi. Tie domāti ne tik iekoptiem laukiem. Parastie pļāvēji ar maziem ritenīšiem iekrīt teju vai katrā bedrītē, un nazis "aiziet" zemē.

 

Nažu balansēšanu labāk uzticēt meistaram

V. Strods:

– Par pļaujmašīnu nažiem runājot – tie lielākoties atrodas kloķvārpstas galā. Noķerot kādu cietu priekšmetu pie apgriezieniem 3000/min., šis nazis saņem ievērojamu triecienu.

Esmu redzējis visdažādākos konstruktīvos risinājumus triecienu mazināšanai. «Stigai» bija labs risinājums – nazis tik mīksts, ka tas vienkārši aptinās ap kloķvārpstu; taču vienalga – vērpe notiek citādāk, nekā mēs to iedomājamies. Var uztaisīt pretsitiena drošību griezes virzienā, bet no sāniskas vērpes nevar izvairīties. Tāpēc, ja kāds pārdevējs stāsta par īpašu drošības sistēmu, tad tā ir kārtējā reklāmas "pīle". No triecieniem neizvairīsies pat koptā mauriņā – allaž kaut kas ciets ceļā gadīsies. Vienīgais risinājums ir pļāvēji, kam kloķvārpsta nazi griež ar siksnas pārvadu.

Mans ieteikums – ja gadās noķert kaut ko cietu, tad momentā vajadzētu atbraukt uz darbnīcu. Remonts izmaksās, augstākais, Ls 30; bet, ja kaut mēnesi pastrādāsi ar salocītu kloķvārpstu, tad remonts izmaksās jau divas un trīs reizes dārgāk. Ir nācies korpusa pannas lasīt pa gabaliem kopā, jo no vibrācijas izļurkājas gan riteņu, gan gultņu bukses un viss kas cits; tāpat lietderīgi būtu veikt ikgadējo apkopi mazo motoriņu pļaujmašīnām, kur ietilpst arī naža balansēšana.

Ja apkopi vēlies veikt pats, varu ierādīt, kas darāms, tomēr naža balansēšanu labāk uzticēt profesionālim. Protams, var līdzsvarot arī mājas apstākļos – pēc ķēķa metodes, uzkarinot uz naglas un asinot, kamēr nazis stāv līdzsvarā, tomēr tas nebūs tik precīzi. Jāpiebilst – 80% no pļāvēja trokšņa veido naža kustība zem motora.

Darbnīcā ir speciālas balansējamās iekārtas – tādās var mērīt, taisnot un restaurēt arī visādi savērptus nažus. Šobrīd naža uztrīšana un balansēšana nemaksā dārgi – Ls 1.

 

Jaudīgāki aparāti – uz riteņiem

V. Strods:

– Tad vēl ir tā saucamie riteņtrimeri, kas paredzēti ekstremālām pļaušanām – var braukt akmeņainā laukā (lielākoties nav pašgājēji); šajā jomā slavējami ir itāļu firmas «Grillo» aparātiņi – tik nopietni uztaisīti, ka cepuri nost. Ar tiem var braukt i krūmam virsū, i akmens neko daudz nekaitē. Viņu mašīnītēm ir daudzpusīgs aprīkojums – piemēram, vadāma ķerra uz kāpurķēdēm; ķerra ar ātrumkārbu, kurai var pievienot hidraulisko betonmaisītāju (laba iespēja betonēt bez elektrības pieslēguma).

Ražo pat nelielus multikārus – pašizgāzējus, ko, domāju, drīz vien redzēsim arī Tukuma ielās. Šīs mašīnas domātas nelielām saimniecībām, kur nav mehanizētas kūts. Tās dzīvi padara ērtu – vadāmās ķerras kravnesība ir līdz 300 kg; ļoti izdevīgs risinājums būvniekiem. Protams, tas ir jaunums Latvijā, un paies zināms laiciņš, līdz cilvēki to novērtēs.

Priecē arī tas, ka Latvijā parādījušies «Klipo» firmas pļāvēji, kas tiešām ir roku darbs, atstājot ēnā pat vienu otru «Husqvarnas» ražojumu.

Bet, kad ar pļaujmašīnu esi noskrējies līks, tad saproti, ka labāk ņemt traktoriņu. Vieni no lētākajiem Latvijā un ar labu servisa nodrošinājumu ir «Partner» traktoriņi; arī traktoriņi jāvērtē pēc motora.

Vienu brīdi ļoti reklamēja motorus ar piespiedu eļļošanas sistēmu. Jā, viss it kā notiek – motori labi attīrās; šķiet, nu varēs braukt arī pa nogāzēm (parastie motori it kā nav paredzēti darbam slīpi sagāztā stāvoklī). Taču arī motoriem ar piespiedu eļļošanu, braucot pa nogāzi, eļļa satecēs virzulī, un visai piespiedu eļļošanai būs nulles vērtība.

Ja maz jāpļauj – vismaz hektārs -, tad vajadzētu izvēlēties traktoriņu, kam motora jauda nav mazāka par 15 zirgspēkiem. Vidējais pļaušanas platums traktoriņiem ir 1,07 m, bet lielākajiem 1,22 m. Darbs ātri sokas, bet tā arī ir liela slodze motoram. Garākā un vēl mitrā zālē motoriņi zem 15 zirgspēkiem gurst nost. Bet traktoriņiem labais nosacījums ir tas, ka spēka pārvads iet caur siksnu un kloķvārpstas necieš. Garā zālē braukt var prātīgi – neņemot pilnu pļaušanas platumu vai pirmo pļāvumu veicot ar visaugstāko iespējamo pozīciju. Svarīgi iemācīties sajust, cik nažu mehānisms ir spējīgs sagremot to zāli – jo garāka zāle, jo lielāka tās masa; vai nu kaut kas lips ciet, vai naži sprūdīs.