In­flā­ci­ja dau­dziem ra­dī­ju­si iz­tik­ša­nas pro­blē­mas. Pie­na un pie­na pro­duk­tu ce­nas vei­ka­lā pat div­kār­šo­ju­šās. Liel­vei­ka­los pie­dā­vā liel­ra­žo­ša­nā ra­dī­tus pro­duk­tus, tie ir ter­mi­ni­zē­ti, tiem pie­vie­no­tas vielas, kas il­gā­ku lai­ku ne­ļauj pro­duk­tam saskābt vai sa­pe­lēt. In­te­re­san­ti, bet lai­ku pa lai­kam kon­sta­tē, ka kā­da no šīm sta­bi­li­zē­jo­šām, kon­ser­vē­jo­šām vielām, kas, pie­mē­ram, ne­ļauj mai­zei sa­pe­lē, ir ve­se­lī­bai bīs­ta­ma, un to lie­to­ša­na tiek aiz­lieg­ta. Var­būt pa­tē­rē­tā­jam va­rē­tu palīdzēt māj­ra­žo­tā­ji?

Sa­vu­laik pa­klu­sām kāds zem­­nieks tir­go­ja pie­nu, krē­ju­mu, biez­pie­nu no sa­vas au­to­ma­šī­nas kā­dā Kur­ze­mes ielas pa­gal­mā. Vi­ņam tas bi­ja iz­de­vī­gi, un arī pircēji bi­ja ap­mie­ri­nā­ti: pa­va­sa­rī, kad ir sa­lā­tu laiks, no lit­ra pie­na iz­nāk gan krē­ju­ma tie­sa, gan la­bu la­bais rū­guš­piens, gan arī piens, tur­klāt šis pie­na litrs ir ie­vē­ro­ja­mi lē­tāks ne­kā vei­ka­lā pir­ktais. Arī krē­jums bi­ja īsts, bez augu eļ­ļas piejau­ku­ma; biez­piens – grau­dains, gar­šīgs, kā­du vei­ka­los jau sen vairs ne­var no­pirkt. Ta­ču paš­val­dī­bas po­li­cis­ti šo tir­go­ša­nos pār­trau­ca, jo tā skai­tī­jās nelikumī­ga.

Arī Tu­ku­ma tir­gū ne­kur nav iespē­jams ie­gā­dā­ties māj­ra­žo­tā­ju pie­na pro­duk­ci­ju, vien pie De­go­les pie­no­ta­vas sten­da kat­rā tir­gus die­nā ir rin­da, jo var ie­gā­dā­ties īs­tu krē­ju­mu un svies­tu, arī piens un ke­fīrs gla­bā­jas īsā­ku lai­ku, ta­ču ir gar­šīgāks (tie­sa, arī āt­rāk pa­tē­rē­jams).

Pirms pā­ris ga­diem ak­ti­vi­zē­ju­šies māj­ra­žo­tā­ji, ku­ri pie­dā­vā sie­ru, zi­vis, žā­vē­tu ga­ļu, ie­vā­rī­ju­mus, skā­bē­tus kā­pos­tus un gur­ķus. Par to lie­ci­na arī pla­šā mājražoša­nas re­ģis­trā­ci­ja Pār­ti­kas un ve­te­ri­nā­ra­jā die­nes­tā (PVD). Lai par mājražo­tā­jiem uz­zi­nā­tu ko vai­rāk, uz sa­ru­nu aici­nā­jām PVD in­spek­to­rus, ku­ri šo jo­mu pār­zi­na.

PVD in­spek­to­ri mums skaid­ro­ja – māj­ra­žo­tā­ji pa­kļau­ti Pār­ti­kas ap­ri­tes li­ku­mam tā­pat kā lielie ra­žo­tā­ji. Māj­ra­žo­tā­jiem ir no­teik­tas vad­lī­ni­jas, kas vi­ņiem no­teik­ti jā­ievē­ro: di­vas rei­zes ga­dā ra­žot­ni pār­bau­da valsts pār­ti­kas in­spek­tors, rei­zi ceturk­snī ne­pie­cie­ša­mi pro­duk­ci­jas iz­mek­lē­ju­mi. Ir re­ģis­trē­ju­šies gan tā­di mājražo­tā­ji, ku­riem vēl daudz da­rā­mā līdz labas higiēnas prakses mājas apstākļos ražotai pārtikai vad­lī­ni­ju pra­sī­bu iz­pil­dei, bet ir arī tā­di, ku­ri vi­sas vadlī­ni­ju pra­sī­bas esot jau iz­pil­dī­ju­ši.

Vai piens va­rē­tu at­griez­ties Tu­ku­ma tir­gū?

Laik­rak­stā «Diena» la­sām, ka Rī­gā dau­dzi lab­prāt pie­na pro­duk­tus pērk tir­gū tieši no māj­ra­žo­tā­ja. Sa­vu­laik tā bi­ja arī Tu­ku­mā. Ta­gad Tu­ku­ma tir­gū pie­nu un pie­na pro­duk­tus vairs ne­pār­dod. Vai tas paš­laik bū­tu iespē­jams? Vai māj­ra­žo­tā­ji mū­su ra­jo­nā vis­pār strā­dā pie­na pār­strā­dē? PVD valsts pār­ti­kas in­spek­to­re Ini­ta Prū­se sa­cī­ja:

– Piena ražotājs, kurš iegūto pienu piegādā tieši gala patērē­tājam vai mazumtirdzniecībai, ir atbildīgs par piena atbilstību noteiktajām higiēnas prasībām un obligātajām nekaitīguma prasībām. Piena tirgotājs nodro­šina piena paraugu ņemšanu un testēšanu.

Mums tu­vā­kā ak­re­di­tē­tā la­bo­ra­to­ri­ja ir Na­ci­onā­lais di­ag­nos­ti­kas centrs (Tu­ku­mā, Tal­su ielā 20). Zem­­nieks pats ņem pa­rau­gus un pie­gā­dā la­bo­ra­to­ri­jai, kā arī saņem la­bo­ra­to­ri­jas re­zul­tā­tus, ku­ri lie­ci­na, ka piens ir pār­bau­dīts un ne­kai­tīgs. La­bo­ra­to­ri­jā no­sa­ka so­ma­tis­kās šū­nas pie­nā, bak­tē­ri­ju kop­skai­tu, zā­ļu at­lie­ku, maz­gā­ša­nas un dez­in­fek­ci­jas lī­dzek­ļu klāt­būt­ni, pie­na sa­sal­ša­nas tem­pe­ra­tū­ru (tā uz­rā­da, vai pie­nam nav pieliets ūdens) un pa­to­gē­no mikro­or­ga­nis­mu (infekci­jas sli­mī­bu) klāt­būt­ni. Pie­na ra­žo­tā­jam jau da­ļa pie­na re­ali­zā­ci­jas priekšno­tei­ku­mu iz­pil­dī­ta vi­ņa fer­mā – ūdens ana­lī­zes, ga­nām­pulks re­ģis­trēts utml. Par la­bo­ra­to­ris­ka­jiem iz­mek­lē­ju­miem mak­sā pie­na ra­žo­tājs.

Ja šos priekš­no­tei­ku­mus iz­pil­da, pie­na ra­žo­tājs sa­vu pie­nu var re­ali­zēt Tu­ku­ma tir­gū. Šā­di pat no­tei­ku­mi ir, ja pie­na ra­žo­tājs pie­nu re­ali­zē iz­glī­tī­bas ie­stā­dēm vai sa­bied­ris­kās ēdi­nā­ša­nas uz­ņē­mu­miem. Mums ir zem­nie­ku saim­nie­cī­bas, kas dod pie­nu sko­lām.

Vēl ir tāds no­tei­kums, – ja pie­nu tir­go tir­gū, tad jā­būt arī uz­rak­stam «Svaigs piens. Pirms lie­to­ša­nas ie­tei­cams uzvārīt», jo piens nav pas­te­ri­zēts, bet ir ti­kai dze­sēts.

– Ja cil­vēks vē­las pār­dod krē­ju­mu, biez­pie­nu, svies­tu?

– Jeb­ku­ram iz­strā­dā­ju­mam arī jā­būt laboratoriski iz­mek­lē­tam.. Tur­klāt mājražotā­jam ir jā­būt re­ģis­trē­tam PVD. Ir jā­būt arī at­bil­sto­šām tel­pām. Mums reģis­trē­jies viens māj­ra­žo­tājs, kurš pats ie­gūst ka­zas pie­nu, vi­ņam ir iekār­­tas ražo­ša­nai, auk­stu­miekār­­tas, kur no­vie­tot pro­duk­tu.

Vi­sak­tī­vā­kie – ziv­ju pār­strā­dā­tā­ji

Iz­rā­dās, ka ziv­ju pār­strā­dā­tā­ji ir ak­tī­vā­kie no vi­siem māj­ra­žo­tā­jiem – En­gu­rē un Lap­mež­cie­mā re­ģis­trē­ju­šās 18 per­so­nas. Sa­lī­dzi­no­ši šis ir liels skaits ziv­ju kūpinā­tā­ju, ta­ču, sprie­žot pēc pie­dā­vā­ju­ma un ce­nām, māj­ra­žo­tā­ju va­rē­tu būt vēl vai­rāk.

Tu­vāk par ziv­ju pār­strā­des uz­ņē­mu­miem stās­ta valsts pār­ti­kas in­spek­to­re Ieva Gi­la:

– Zve­jas pro­duk­tu māj­ra­žo­tā­ju skaits ir mai­nīgs, va­sa­rā vi­ņu ir vai­rāk, zie­mā kāds at­krīt.

– Vai kāds pār­met māj­ra­žo­tā­jiem arī iespē­ja­mo ben­zo­pi­rē­na klāt­būt­ni žā­vē­ta­jās zi­vīs?

– Ir no­teik­ta ES nor­ma – 5 mik­o­gra­mi uz kilogramu, bet ar to nav tik liela problē­ma kā špro­tu ra­žo­tā­jiem, kas sa­vus kon­ser­vus vē­las re­ali­zēt Krie­vi­jā.

Arī la­šus va­ram zve­jot un ēst. Pirms pā­ris ga­diem šie di­ok­sī­ni pa­rā­dī­jās, tad aizlie­dza zve­jot, bet pār­sva­rā tas bi­ja liela­jiem la­šiem. La­sim ir jā­būt virs 4 kg, lai va­rē­tu sākt do­māt, ka ta­jā va­rē­tu būt di­ok­sī­ni.

Tiem, ku­ri ra­žo ziv­ju kū­pi­nā­ju­mus mā­jas ap­stāk­ļos, jā­ievē­ro vad­lī­ni­jas, kas atroda­mas Zem­ko­pī­bas mi­nis­tri­jas mā­jas la­pā in­ter­ne­tā. Ziv­ju pār­strā­dā­ta­jam nepie­tiks ar na­mi­ņu vien, jo zi­vis ir jā­iz­ķi­dā, jā­no­maz­gā, kaut kur ir jā­būt telpām, kur tās sagatavo un ­fa­sē. Tas kat­ram māj­ra­žo­tā­jam ir jā­ri­si­na individuāli, jo kat­ram ir sa­vas ziv­ju ap­strā­des re­cep­tes.

Kad reņ­ģu nav, lai va­rē­tu māj­ra­žo­tājs iz­tikt, tam jā­strā­dā ar liela­jām oke­āna zivīm – skum­bri­jām, kap­tei­ņiem, svies­ta zi­vīm un ci­tām. Ziv­ju māj­ra­žo­tā­jiem nav lielu pro­blē­mu. Vi­ņi sa­vas ziv­ju ap­strā­des tel­pas ir iekār­to­ju­ši pielāgotās ēkās. Sā­kot­nē­ji bi­ja grū­tāk saim­nie­cī­bas ēkās ie­vilkt ūdens­va­du, bet nu jau tas arī vi­siem ir iz­da­rīts. Ben­zo­pi­rē­nu zi­vīm pār­bau­da rei­zi ga­dā.

Mums Tu­ku­ma ra­jo­nā ir reģistrēti arī piec­i mai­zes un mil­tu iz­strā­dā­ju­mu mājražo­tā­ji.

Par skā­bē­tu kā­pos­tu mu­ci­ņu un ie­vā­rī­ju­ma bur­ci­ņu

Valsts pār­ti­kas in­spek­to­re Va­li­ja Mar­ka­va:

– Skā­bē­tus kā­pos­tus ra­žo­tā­ji drīkst pār­dot no vie­tas, kur no­tiek skā­bē­ša­na, un tir­gū. Pē­dē­jā lai­kā, se­viš­ķi va­sa­rā, re­ģis­trē­jas arī upe­ņu, ave­ņu, ze­me­ņu audzētāji. Vi­ņiem ir sva­rī­gi, ka ne­pār­do­to pro­duk­ci­ju drīkst sa­vā­rīt ie­vā­rī­ju­mā un re­ali­zēt.

– Vai to var iz­da­rīt sa­vā vir­tu­vē?

– Var to da­rīt sa­vā vir­tu­vē, bet tai jā­at­bilst vi­sām hi­gi­ēnas pra­sī­bām. Hi­gi­ēnas pra­sī­bas ir tā­das pat kā vi­sur. Bur­ci­ņām ir jā­būt tī­rām, tās var maz­gāt, bet jā­būt jau­niem plast­ma­sas vā­ci­ņiem.

Pie mums re­ģis­trē­ti arī čet­ri kā­pos­tu skā­bē­tā­ji; di­vi māj­ra­žo­tā­ji skā­bē gur­ķus; reģis­trē­ju­šies piec­i ie­vā­rī­ju­mu vā­rī­tā­ji, kas dar­bo­jas se­zo­nā.

Arī ga­ļu čet­ri māj­ra­žo­tā­ji kū­pi­na sa­vā žā­vē­ta­vā, mā­jas ap­stāk­ļos. Pra­sī­bas līdzīgas kā ziv­ju pār­strā­dā­tā­jiem. Kū­pi­nā­ju­mus re­ali­zē Tu­ku­ma tir­gū; viens no šiem uz­ņē­mē­jiem no­dar­bo­jas arī ar iz­brau­ku­ma tirdz­nie­cī­bu.

– Vai biš­kop­ji, kas me­du fa­sē bur­ci­ņās, ir māj­ra­žo­tā­ji?

– Nē, vi­ņi nav māj­ra­žo­tā­ji. Vi­ņi re­ģis­trē­ju­šies un ir pri­mā­rās ra­žo­ša­nas biškopības uz­ņē­mums ar tie­sī­bām iz­pla­tīt pro­duk­ci­ju vi­sā Lat­vi­jā.

Es gri­bē­tu pa­teikt to, ka māj­ra­žo­tā­jiem hi­gi­ēnas pra­sī­bas ir tā­das pa­šas kā uzņēmu­mam. Tas fak­tis­ki ir mazs uz­ņē­mums, kur jā­no­droši­na pro­duk­ci­jai nepie­cie­ša­mā tem­pe­ra­tū­ra un jā­veic iz­mek­lē­ju­mi la­bo­ra­to­ri­jā, lai pār­ti­ka bū­tu dro­ša un cil­vē­kam ne­kai­tī­ga.