Gados jaunajam tukumniekam Kasparam Miltiņam ir ne tikai makšķernieka pieredze; viņš piedalījies arī vairākās makšķerēšanas sacensībās, tostarp Latvijas čempionātā spiningošanā. Viņš gan saka, ka šogad čempionātam mainās noteikumi, tādēļ piedalīšanās Latvijas čempionātā prasa diezgan lielus līdzekļus un no tā vajadzēs atteikties. Bet makšķernieka prieks un azarts no tā nezudīs, jo aizvien var apgūt kaut ko jaunu, turklāt makšķerniekiem tiek organizētas dažādas citas sacensības.

Patīk spiningot

K. Miltiņš ir aizrautīgs spiningotājs. Bērnībā vairāk gan esot makšķerējis ar parasto makšķeri. Tad reiz pamēģinājis pamētāt spiningu. Un paveicies – pieķērusies līdaka. No tā brīža viņa iecienītākais makšķerēšanas rīks bija spinings. Turklāt spiningojot arī pats labāk var izkustēties, noņemt spriedzi, kas darbdienās sakrājusies.

Viņš iecienījis seklos ezerus – Enguri, kādreiz braucis arī uz Kaņieri, taču no tā atteicies, jo tur, salīdzinot ar citām vietām, esot jāmaksā pārāk daudz. Tad jau labāk esot, piemēram, Engures ezera bāzēs, sevišķi Ķūļciemā. Arī ar lomiem Kaņierī neko lepoties nevarot. Kādas divas sezonas pabraukājis uz Kaņieri un sapratis, ka vismaz kādu laiku uz šo ezeru nebrauks. K. Miltiņš iecienījis arī Babītes ezeru, kur makšķerniekam jārēķinās ar tādām pat izmaksām kā Kaņierī, un Liepājas ezeru, kurā var doties gan ar savu laivu, gan to nomāt, kas esot pat izdevīgāk. Tikai brīvdienās jāņem vērā, ka makšķernieku ir daudz, tāpēc laiva iepriekš jāpiesaka. Turklāt Liepājas ezera makšķernieku bāzes īpašnieks esot iegādājies vēl papildus laivas, jo šis ezers esot iecienīta tukumnieku makšķerēšanas vieta.

Runājot par spiningu un aprīkojumu, aizvien jārēķinās, ka nāk jaunas lietas, vecās paliek sliktākas, tāpēc makšķerēšanā aizvien jāiegulda nauda un jāiegādājas jaunas spoles, spininga kāti. K. Miltiņš savā makšķernieka praksē piecu gadu laikā paguvis nomainīt kādus trīs spininga kātus un trīs spoles. Pašlaik viņš spiningo ar «Shimano» kātu, kam pierīkota «Daiwas» spole. Liela nozīme esot mānekļiem. Seklajos ezeros der vieni mānekļi; ja gribētu spiningot dziļākās vietās, jāgādā cits aprīkojums. Parasti makšķernieki sūdzas, ka Ls 15 vai vēl dārgāks vobleris aiziet līdakai līdzi kā pīrsings. Zaļsvārce, vienkāršāk izsakoties, noraujas un aizpeld ar visu vobleri. K. Miltiņš iebilst, – ja ir labs aprīkojums, tā nenotiekot, vien pašam var neveikties un iemest vobleri zālēs.

Sacensību pieredze

K. Miltiņš divus gadus piedalījies Latvijas čempionātā spiningošanā. Pats rezultātus vērtē kā apmierinošus, taču komandas biedri tos atzīst par ļoti labiem, jo 2006. gadā viņu uzaicināja piedalīties čempionāta vidū. Tad komanda dabūja pirmo vietu, bet ne pārāk labi veicies, jo pēdējā posmā K. Miltiņam nācās sacensībās ekipāžu pārstāvēt vienam (parasti ir divi makšķernieki). Rezultātā ekipāža ieguva otro vietu. K. Miltiņa lielākā līdaka bijusi apmēram 8,7 kg smaga.

Viņam ir prieks, ka var uzdāvināt pašā makšķerētas zivis gan savai mātei, gan sievasmātei, gan arī pašiem paliek. To, kas pašiem paliek, parasti kundze notīrot, un viņa protot to arī lieliski pagatavot.

Miltiņu ģimenes atvasītei vēl tikai septiņi ar pusi mēneši. Paies daža laba vasara, un atpūsties pie dabas varēs doties visa ģimenīte kopā.

Nopietnāk makšķerēšanai K. Miltiņš pievērsies pirms sešiem gadiem. Makšķerēt parasti dodas kompānijā. Neesot nemaz grūti makšķerēšanas biedrus atrast, vien vajagot aiziet pie Ivara Zīles uz veikalu, tur varot visus jaunumus uzzināt. Visi jau tur viens otru pazīst. Tur arī viņam piedāvāja piedalīties sacensībās.

Līdz šim sacensībām bija nepieciešams vien samaksāt ceļu uz to vietu, kur sacensības notika, un vajadzēja savus mānekļus. Bet šogad noteikumi ir citi – vajadzīgas savas laivas, savs tiesnesis. Turklāt tādas laivas, lai tajās var sēdēt trīs cilvēki – divi makšķernieki un tiesnesis. Komandā ir četri cilvēki, kuri sadalīti divās ekipāžās. Tienešus pirms sacensībām izlozēs un tādējādi samainīs vietām, lai makšķerēšana notiktu godīgi. Visu laiku jau runā, ka sacensībās notiekot blēdīšanās – izmanto iepriekšējā dienā saķertās zivis, kā arī, ja komandā ir divas ekipāžas un vienai no tām ir izredzes kādu vietu dabūt, tā ekipāža, kurai veicas sliktāk, savas zivis atdod otrai. Komandai tagad jāpērk divas laivas, nepieciešams atbilstošs transports, ar ko to laivu aizgādāt. Vēl dalības maksa par katru posmu – Ls 30, un solās būt četri sacensību posmi…

Bez šī čempionāta vēl tiek rīkotas citas makšķerēšanas sacensības, piemēram, Mērsraga kauss, arī Ķūļciemā rudens pusē katru gadu notiek sacensības.

Lomā arī vimbas, lasis un butes

K. Miltiņš pagājušajā nedēļā atklājis arī vimbu makšķerēšanas sezonu. Makšķerējuši Ventā pie Zlēkām. Lomā – trīs zivis. Pirmajai reizei tas ir izcili. Juris Sivgals šajā vietā bijis makšķerēt, ar viņu kopā arī Kaspars devies uz Ventu.

Šogad pirmo reizi K. Miltiņš braucis arī lašus makšķerēt – uz Salacu Salacgrīvā.

K. Miltiņš izrēķinājis, ka ceļš apmēram tikpat garš kā līdz Liepājai, starpība vien kādi 5 km. Lai makšķerētu lašus, tur par Ls 7 jānopērk licence. Par to drīkst noķert tikai vienu zivi. Ja domā, ka vēl varētu pieķerties lielāka, tad noķertā jālaiž vaļā un jāturpina makšķerēt, bet, ja zivi patur, makšķerēšana jāpārtrauc.

K. Miltiņam šajā reizē esot uzsmaidījusi laime – viņa lasis svēra 5,2 kg. Turklāt zivs pie spininga āķa bija aizķērusies aiz astes. Laikam jau māneklis to bija interesējis.

Vēl K. Miltiņš pamēģinājis arī bušu makšķerēšanu jūrā. Parasti viņš brauc butēs maija vidū, un tad loms esot gandrīz vai garantēts. Viņam patīk makšķerēt Ventspilī no mola, kur aizvien labi ķeroties, esot arī lielāks dziļums.

Līdaka Miltiņu ģimenes gaumē

Līdakai notīra zvīņas, pārgriež pa muguru gar asaku, atver, izņem iekšas. Zivi nomazgā, tajā iepilda majonēzi, sīpolus, ķiplokus, garšvielas uzber un liek cepeškrāsnī cepties. Šādi parasti gatavo arī karpas. Zivs iznāk garšīga, un tas esot Miltiņu ģimenē iecienītākais līdakas gatavošanas veids.