Mēs visi zinām, kas ir tirgus – sabiedrība ir pieradusi pie telekomunikāciju tirgus, degvielas tirgus, jeb citiem vārdiem – pie iespējas izvēlēties sev atbilstošāko un izdevīgāko pakalpojuma sniedzēju. Šobrīd tirgū ienāk produkts, kas no vienas puses, ir zināms jau sen, bet no otras, ir pavisam jauns, – elektrība. Līdzīgi kā pirms vairāk nekā desmit gadiem radās iespēja fiksētā tālruņa vietā izvēlēties telekomunikāciju sniedzēju, šobrīd elektrība kļūst par produktu – tirgotāju rīcībā būs vairāki katra lietotāja patēriņam un lietošanas paradumiem atbilstoši piedāvājumi.

Latvijā mājsaimniecību ienākšana tirgū nenotiek pilnīgi jaunos un nezināmos apstākļos – Latvenergo ir ilgstoša pieredze ar tirgus klientu apkalpošanu Latvijā un Baltijā, kā arī produktu izveidē tieši mājsaimniecībām Igaunijā, kur elektroenerģijas tirgus ir atvērts no 1.janvāra. Tieši novērojumi kaimiņvalstī par klientu rīcību brīvajā tirgū un ilgstoša pieredze un zinātība par elektroenerģijas lietotājiem Latvijā ļauj savlaicīgi gatavoties mājsaimniecību ienākšanai tirgū arī Latvijā.

Šobrīd Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrijā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā norit darbs, nosakot kārtību, kā notiks mājsaimniecību pievienošanās tirgum, piem., līgumu slēgšana, rēķinu noformēšana. Līdz tirgus atvēršanai ir sagaidāma arī informatīva kampaņa, kā arī paredzamas tirgotāju aktivitātes, kas arī iekļautu informāciju par tirgus principiem.

Elektroenerģijas tirgu pilnībā plānots liberalizēt ar 1. septembri, kas nozīmē, ka patērētājiem savs tirgotājs būs jāizvēlas līdz 15. augustam. Jau šobrīd Latvijā ir reģistrēti vairāki elektroenerģijas komersanti, par kuriem informācija atrodama sadales sistēmas operatora AS «Sadales tīkls» interneta mājas lapā. Iespējams, ka līdz ar pilnīgu tirgus liberalizāciju savus pakalpojumus piedāvās arī jauni komersanti.

Savukārt līdz brīdim, kad mājsaimniecībām būs jāpievienojas brīvajam elektroenerģijas tirgum, spēkā būs regulētais tarifs, kas Latvijas mājsaimniecībām ir nemainīgs kopš 2011. gada un tāds pats tas paliks arī 1. aprīlī. Starta tarifs 8,18 sant/kWh apmērā tiek piemērots visām mājsaimniecībām pirmajām patērētajām 1200 kWh/gadā, patēriņam virs 1200 kWh/gadā tiek piemērots Pamata tarifs – 10,65 sant/kWh.

Pērkot elektrību brīvajā tirgū, patērētāja gala rēķinu veidos 3 pamata sastāvdaļas. Regulētas, valsts noteiktas sastāvdaļas, ko apstiprina SPRK un kuras maksā visi elektroenerģijas lietotāji, neatkarīgi no izvēlētā tirgotāja, ir:

– OIK jeb valsts noteiktais atbalsts tiem ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā vai no atjaunīgajiem energoresursiem (1,89 sant / kWh),

– pārvades un sadales sistēmu pakalpojums, kas ir elektroenerģijas piegādes izmaksas (3,96 sant / kWh).

Savukārt trešā sastāvdaļa, kas ir mainīga, un ko nosaka lietotāja izvēlētais tirgotājs, ir elektroenerģijas cena – tā var būt atšķirīga un vairākiem tirgotājiem savstarpēji konkurējoša.

Elektrības pirkšanas principus var salīdzināt arī ar banku darbību – būs klienti, kas izvēlēsies stabilus un fiksētus produktus, citi – mainīgas likmes, atkarībā no biržas cenas. Ieradumu maiņa, pārejot no regulētā tarifa uz tirgu, notiek ātri, piemēram, Igaunijā jau pirmā mēneša laikā vairāki simti mājsaimniecību ir mainījušas gan produktus, gan tirgotājus. Pieredze liecina, ka klienti Latvijā ātri novērtē sev piemērotāku un izdevīgāko piedāvājumu, līdz ar to augs arī konkurence starp tirgotājiem, no kuras galvenais ieguvējs būs lietotājs. Tas ir ne tikai galvenais ieguvums, bet arī mērķis – tirgus ir izvēles iespēja. Ne tikai iespēja izvēlēties tirgotāju, bet gan – labāko produkta piedāvājumu, ko veido klienta vajadzību zināšanas.