Janvārī Tukumā, Durbes pilī, pulcējās vairāku Latvijas pašvaldību darbinieki, lai kopīgi ar kultūras darba darītājiem spriestu par sadarbību starp Baltijas pilsētu savienības dalībniekiem kultūras jomā.

Semināru «Kultūras sadarbība un attīstība. Vietējais un reģionālais aspekts» atklāja Tukuma pilsētas Domes priekšsēdētājs Juris Šulcs. Tukuma pilsētas Domes izglītības, kultūras un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Smirnova iepazīstināja ar kultūras problēmām un to risinājumiem Tukuma pilsētā.

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Melbārde iepazīstināja ar «Radošās pilsētas» koncepciju un ar to saskaņoto pilsētu izaugsmes scenāriju.

Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola darbojas Baltijas pilsētu savienības Kultūras komisijā un ir šīs komisijas priekšsēdētāja vietniece. Viņa iepazīstināja ar komisijas darbu un nākotnes iecerēm.

Labi zināmas un arī jaunas tradīcijas

Baltijas pilsētu savienības Kultūras komisijas uzdevums ir rosināt un bagātināt reģiona kultūras dzīvi, atbalstīt informācijas apriti un veidot starpvalstu sadarbības grupas. Kultūras komisijas nozīmīgākās aktivitātes (darbojas kopš 1994. gada un tās mājvieta ir Visbijā, Zviedrijā): starptautiskā konference «Muzeju loma un nozīme mūsdienu pasaulē» Sanktpēterburgā 2006. gadā un šīs konferences materiālu publikācija, Baltijas laikmetīgās mākslas žurnāla «Mare Articum» izdošana 1997. līdz 2002. gadā (šobrīd žurnāls pieejams digitālā formā internetā: marearticum.szczecin.art.pl.), Baltijas pilsētu kultūras iestāžu digitālais katalogs (www.ubc.net), Baltijas pilsētu festivāls (2007. gadā notika Kauņā, šogad notiks Sanktpēterburgā), Baltijas pilsētu mākslas un kultūras festivāli, starptautiskās laikmetīgās mākslas izstādes («Extra Strong Super Light» Ščecinā 2003. gadā), starptautiskie koru festivāli (2000. gadā Ščecinā).

Jaunākā Kultūras komisijas iedibinātā tradīcija ir Baltijas pilsētu savienības Kultūras balva. 2006. gadā šo balvu saņēma Cēsu pilsēta par 800 gadu jubilejas pasākumu rīkošanu, 2007. gada balvas ieguvēja ir Umeo pilsēta Zviedrijā (par jauno pilsētas bibliotēku).

Laba pieredze nav tālu jāmeklē

Strādājot diskusiju grupās un noslēguma paneļdiskusijā, semināra dalībnieki centās noskaidrot, kādas problēmas diskutējamas ar sadarbības partneriem Baltijas reģionā, kādu pieredzi vēlamies gūt no saviem kaimiņiem un kādu paši gribam stādīt priekšā kā labu paraugu.

Diskusiju gaitā kļuva skaidrs, ka bieži vien nezinām, cik laba un vērtīga pieredze atrodama tepat, Latvijā. Kaut vai Tukuma pilsētā, kur it tik daudz lielisku lietu, kas rosina idejas – gan mākslas skolas darbība, gan krāšņie informatīvie materiāli, kas iepazīstina ar pilsētu, ar kultūrvēsturisko mantojumu. Nemaz nerunājot par Durbes pili – ne vien labi restaurētu arhitektūras pieminekli un muzeju, kas savā darbā izmanto interesantas un netradicionālas darba formas, bet arī daudzu starptautiski nozīmīgu pasākumu norises vietu.

Jūrmalnieku ieteikumi Baltijas pilsētu savienības kultūras sadarbībai galvenokārt saistījās ar muzeju darbību – par pieredzes bagātināšanu izglītības apmaiņā, par muzeju lomu mūžizglītībā un neformālajā izglītībā. Kā labas pieredzes paraugs, kas arī guva auditorijas ievērību, tika minēts Jūrmalas pilsētas muzeja un «Pasaku darbnīcas» jaunievedums – «Bērnu gada balva mākslā», ko aptauju rezultātā bērni pasniedz māksliniekam, kas guvis lielāko atsaucību jaunās paaudzes vidū.

Kopīgajā paneļdiskusijā tika noskaidrotas tās galvenās idejas, kuras semināra dalībnieki formulēja kā vadlīnijas tālākās sadarbības veidošanai ar Baltijas pilsētu savienību starptautiskā un reģionālā līmenī.

Kā galvenos virzienus tālākam darbam izvirzīja divas tēmas – mūzika (svētki un festivāli) un tradicionālās kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšana, akcentējot katra reģiona unikalitāti un savdabību.

Jūrmalas pilsētas muzeja galvenā vēstures speciāliste Inga Sarma

Pilsētu nākotne – radošu cilvēku rokās

Ne maz, ne daudz – izvērtēt Latvijas kultūras dzīves aktualitātes, lai tālāk par to runātu Baltijas pilsētu savienības pasākumos, tāds bija šī semināra uzdevums, un, šķiet, – kultūras dzīves veidotāji prata būt konstruktīvi. Gribētos pieminēt tās atziņas, kas izskanēja semināra gaitā un ļāva izprast saikni starp pilsētas un kultūras attīstību.

Tukumā: laimīgā pilsētā laimīgi iedzīvotāji

Tukuma pilsētas domes Izglītības, kultūras un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Ineses Smirnovas teiktais apliecināja, ka mūsu pašvaldība principā atbilst teorijai par labu attīstību. Proti, galvenā pašvaldības vērtība esot tās cilvēki – "pašvaldība ir tik laimīga, cik laimīgi tās iedzīvotāji".

Nākamās vērtības – vide un labklājība; labs darbs un labas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tukumā, kur šobrīd dzīvojot 19 632 cilvēki, viss pamazām attīstoties – šogad vēl divās vietās tikšot ierīkoti bērnu rotaļlaukumi, bibliotēka tiks pārcelta uz divtik lielākām telpām Šēseles ielā 3 (kur to varēs apmeklēt arī cilvēki ratiņkrēslos); šogad dubultots arī kultūrai atvēlēto līdzekļu apjoms (22% no pilsētas budžeta), no kura gan lauvas tiesa – 65% – tikšot jaunajam pilsētas īpašumam, proti, ledus hallei.

Nevalstiskās organizācijas, kultūras iestādes un sporta klubi mums esot gana rosīgi – pilsētā tiek piedāvātas 68 interešu izglītības iespējas; pagaidām vienīgā redzamākā problēma esot arodizglītības trūkums, taču par to jau tiekot domāts sadarbībā ar speciālo internātskolu.

Nākotnes izaicinājums – paredzams, ka Tukumam pievienosies desmit pašvaldības. Iedzīvotāju skaita un teritorijas ziņā pilsēta kļūšot bagātāka. Vai arī naudas ziņā? To rādīs laiks.

Pilsētai piederīgie, tās gara skartie

Tukuma muzeja direktores Agritas Ozolas galvenā atziņa – jo paši būsim aktīvāki, jo lielākas izredzes īstenot labas idejas.

Tomēr lielāko ieguldījumu izpratnē par kultūras un pilsētas attiecībām sniedza Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece D. Melbārde.

Savu uzstāšanos viņa iesāka ar jautājumu – kas ir pilsēta (Pamēģiniet nu gudri atbildēt! – Aut.)? Ministrijas pārstāve to definēja šādi:

"No kultūras skatu punkta – vēsturiski veidojusies iedzīvotāju kopiena, ko saista piederības sajūta un vietējā kultūra (vairāk nevis kā mākslas izpausmes, bet īpašs līdzās pastāvēšanas veids, uzskatu un vērtību sistēma, kas saista šo kopienu; protams, arī valoda). Būtisks vārds ir "piederības sajūta": 21. gadsimtā, pazūdot robežām starp pilsētām, kopienām un nācijām, patiesībā rodas pretējs efekts – mēs aizvien vairāk tiecamies atrast savu vietu un definēt, kas tad esam uz šīs zemes.

Un šādā aspektā pilsētai piederīgo skaits ir trīs reizes lielāks par reģistrēto; tā Liepājas iedzīvotājus var dalīt liepājniekos un "Liepājas skartajos"; un ir cilvēki, kas strādā un dzīvo Rīgā, bet nemūžam sevi nesauks par rīdziniekiem."

Izdzīvos radošie

Šodien pilsētu pārstāvji lielākoties ieņem triju veidu pozīcijas – viena ir pasīvā, otrā – žēlošanās, bet trešā (arī visbiežāk novērotā) ir izaugsmes pozīcija, kad pilsētas vadība domā par līdzsvarotu attīstību, apzinot savas priekšrocības, jo īpaši savu cilvēku talantus un zināšanas.

Izaugsmes pilsēta noteikti ir radoša pilsēta, jo tieši ar radošām idejām jebkurā lietā var panākt izkustēšanos no nulles punkta. Ja kādreiz par radošumu runājām, domājot tikai par daiļajām mākslām, tad šobrīd radošam jābūt nemitīgi, lai varētu pielāgoties dinamiskajām dzīves izmaiņām.

Šobrīd jaunākās teorijas pārmaiņu vadībā pasaulē saistās ar Ričarda Floridas vārdu – šajā jomā viņš iemantojis pasaules guru vārdu. Šis vīrs uzskata, ka nākotne ir radošo cilvēku rokās – tieši no viņiem atkarīgs, vai pilsēta uzplauks vai pagrims; tālab Amerika ir norūpējusies, lai jaunos talantus spētu noturēt savā valstī.

"Reģionālās ekonomiskās izaugsmes jaudu palielina radoši cilvēki, kas dod priekšroku vietai, kas ir daudzveidīga, toleranta un atvērta jaunām idejām. Vietām, kurās koncentrējas daudzveidīgs radošo cilvēku kopums, ir lielākas iespējas atrast jaunus risinājumus." (R. Florida. The Rise of the Creative Class. -2002)

Kultūra pelna un palīdz pelnīt

Pēc valsts Kultūrkapitāla fonda pasūtījuma veikts pētījums «Kultūras sektora ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā». Tiem, kam kultūra šķiet neienesīga, lūk, daži fakti pārdomām:

Latvijā radošās industrijās nodarbināti 4,8% strādājošo, 7% uzņēmumu un 9% pašnodarbināto (fizisko) personu; apgrozījuma pieaugums gada laikā – vidēji 17,3%; īpatsvars valsts ekonomikā aug; imports eksportu pārsniedz četras reizes.

Kultūras sektora netiešo ietekmi raksturo tas, ka ar pakalpojumu starpniecību dažādās ekonomikas nozarēs 2005. gadā radīti papildu ieņēmumi 31 miljona latu apmērā, bet 2006. gadā – nepilnu 40 miljonu apmērā.

Pilsētas, kas pieņem un attīsta kultūru kā industriju, iegūst šādus labumus:

kultūras aktivitātes nes peļņu savā un citās nozarēs; rada jaunas darba vietas; piesaista augsti kvalificētu darba spēku, kas savukārt piesaista vairāk investīciju un rada jaunas uzņēmējdarbības formas; palīdz pilsētai kļūt par iecienītu tūrisma objektu; veido un iedvesmo zīmolu attīstību gan pilsētas tēla veidošanā, gan atsevišķu produktu ražošanā un virzīšanā tirgū.

Vispēdīgi – pārmērīgi pieķerties labumu skaitīšanai nevajadzētu, citādi, kā teicis DŽ. Hoks, "mēs riskējam kļūt par sabiedrību, kurai ir tikai viena smadzeņu puse", proti, kreisā, kas atbild par analīzi un loģisko domāšanu, tomēr, kā pierādījies, izdzīvošanai ar to nepietiek; vajadzīga arī intuīcija un radoša pieeja.