Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ik gadus, tuvojoties pavasarim, aicina iedzīvotājus ziņot par astoņu pazīstamāko Latvijas gājputnu sugu atgriešanos. Iegūtie dati ļauj ornitologiem spriest par putnu uzvedības pārmaiņām gadu gaitā, piemēram, klimata pārmaiņu rezultātā.

"Pirmos gājputnus jau esam sagaidījuši, un to atgriešanās vilnis ir sācies," norāda LOB gājputnu atgriešanās reģistrācijas pētījuma koordinators Mārcis Tīrums.

Kā informēja LOB sabiedrisko attiecību koordinatore Ilze Ķuze, jau februāra sākumā mūsu valstī manītas pirmās zosis un daži lauku cīruļi. Līdz marta sākumam Latvijā atsevišķās vietās novērotas arī pirmās dzērves un ķīvītes. "Kopumā 2008. gads gājputniem iesācies salīdzinoši agri. Ja klimatiskie apstākļi nepasliktināsies – neuzsnigs bieza sniega sega, neaizsals ezeri un upes -, šis gads būs agrākais, kopš uzsākts LOB īstenotais gājputnu atgriešanās reģistrācijas pētījums. Vai šī gājputnu tendence atgriezties agrāk ir pamatojama ar klimata pārmaiņām, rādīs laiks," norāda M. Tīrums.

2007. gadā pirmie gājputni tika novēroti februāra beigās. Agrās gājputnu sugas (lauku cīrulis, mājas strazds, ķīvīte, dzērve, žubīte, baltais stārķis, baltā cielava) atgriezās aptuveni par divām nedēļām agrāk nekā iepriekš. Savukārt vēlās sugas (lakstīgala, vālodze, grieze) atgriezās par vidēji vienu līdz trīs dienām vēlāk. Vairākām gājputnu sugām pērn izdevies sasniegt jaunus atgriešanās rekordus. Piemēram, rekordu uzstādījuši mājas strazdi, atgriežoties vidēji 11. martā, un dzērves, atgriežoties vidēji 17. martā.

LOB aicina iedzīvotājus arī šogad novērot gājputnu atgriešanās gaitu un ziņot par to, aizpildot gājputnu reģistrācijas anketu un vasaras sākumā nosūtot to Latvijas Ornitoloģijas biedrībai, adrese: Kalnciema iela 27-18, Rīga, LV-1046. Gājputnu reģistrācijas anketu var aizpildīt internetā www.lob.lv. Anketā iekļautas astoņas Latvijā labi pazīstamas putnu sugas, to skaitā baltais stārķis un Latvijas nacionālais putns – baltā cielava.

Lai noskaidrotu faktorus, kas liek gājputniem atgriezties agrāk vai vēlāk, LOB svarīgs ir katrs novērojums. Tādēļ LOB aicina iedzīvotājus piedalīties šajā interesantajā un vienkāršajā pētījumā un ziņot par saviem pirmajiem gājputnu novērojumiem. Jūsu sniegtie dati mums dos iespēju vēl labāk un precīzāk izprast gājputnu atgriešanās gaitu un to ietekmējošos faktorus.

Gājputnu atgriešanās anketa Novērošanas vieta (rajons un pagasts):___________________

Vārds, uzvārds:_____________________________________

Adrese:___________________________________________

Gājputnu atgriešanās anketa

Putnu suga

Agrākais novērošanas datums

Putnu suga

Agrākais novērošanas datums

Lauku cīrulis

Baltais stārķis

Mājas strazds

Baltā cielava

Ķīvīte

Dzeguze

Dzērve

Bezdelīga

Datus par balto stārķi, bezdelīgu un dzeguzi LOB iesniegs arī starptautiskajai gājputnu atgriešanās programmai «Spring Alive» («Dzīvais pavasaris»).

Lai uzzinātu vairāk par gājputniem, aicinām ikvienu interesentu piedalīties Gājputnu atgriešanās svētkos, kas risināsies 24. martā Gaujas Nacionālajā parkā, Lieldienu pasākuma ietvaros pie Krimuldas baznīcas (12.00 svētbrīdis Krimuldas baznīcā, no 12.30 – dažādas ar Lieldienu tradīcijām saistītas nodarbības, spēles un rotaļas; LOB stāstīs par gājputniem, piedāvās doties putnu vērošanas ekskursijās un piedāvās dažādas "putniskas" nodarbības gan bērniem, gan pieaugušajiem).

30. martā 11.00 Gājputnu atgriešanās svētki plānoti Ķemeru Nacionālajā parkā, Ķemeros, pie «Meža mājas». Pasākuma laikā stāstīs par gājputniem, notiks putnu vērošanas ekskursija dabā un radošās darbnīcas par gājputnu tēmu bērniem un pieaugušajiem.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir lielākā nevalstiskā dabas aizsardzības organizācija Latvijā, kas apkopo vairāk nekā 600 biedru. LOB misija ir saglabāt Latvijas savvaļas putnu daudzveidību un tā īstenošanai mēs veicam Latvijas putnu un to dzīvesvietu izpēti un aizsardzību, kā arī informējam un iesaistām sabiedrību.

Gājputnu atgriešanās pētījumu LOB veic jau kopš 1996. gada, apkopojot un analizējot iedzīvotāju sniegtās ziņas par agrākajiem putnu novērojumiem. Iegūtos datus mēs salīdzinām ar iepriekšējo gadu datiem, lai iegūtu informāciju par pārmaiņām putnu migrācijā, kas var notikt, piemēram, klimata pārmaiņu ietekmē.

Starptautiskā gājputnu atgriešanās programma «Spring Alive» uzsākta 2006. gadā, lai iesaistītu iedzīvotājus visā Eiropā gājputnu atgriešanās reģistrācijā. Programmas ietvaros katru gadu tiek apkopotas un analizētas ziņas par četrām gājputnu sugām – balto stārķi, bezdelīgu, dzeguzi un svīri. Programmas interneta lapa: www.springalive.net.

Sīkāka informācija par gājputnu sugām

* Lauku cīrulis ir mazliet lielāks par zvirbuli, dzeltenbrūni melnraibs putns ar nelielu cekulu. Viens no visagrākajiem gājputniem Latvijā – pie mums tas atgriežas martā un aprīlī. Daži putni novēroti pat februāra beigās. Vislabāk lauku cīruli novērot klajā lauku ainavā – ganībās un pļavās, kur tas dziedot plivinās gaisā virs laukiem. Šis putns var nepārtraukti vīterot pat vairāk nekā stundu. Reizēm tas dziedāšanai izvēlas kādu mietiņu vai līdzīgu paaugstinājumu. Ligzdu lauku cīrulis būvē uz zemes, piemēram, kādā grāvmalē, un tā parasti ir skatienam diezgan labi paslēpta.

* Mājas strazds ir otrs no visagrākajiem gājputniem. Daži no šiem putniem Latvijā pārziemo. Mājas strazdi pavasarī un vasarā, riesta laikā, lepojas ar melnu tērpu, kas greznots ar zaļganvioletu spīdumu un sīkiem gaišiem raibumiņiem. Pa zemi tas pārvietojas soļojot, atšķirībā no tam visai līdzīgā melnā meža strazda, kas pa zemi pārvietojas ar lēcieniem. Mājas strazdu pavasarī var labi novērot dziedam uz zara, antenas vai vadiem. Šie putni sastopami cilvēku tuvumā, sākot no lauku viensētām līdz pat pilsētām. Ligzdu būvē koku dobumos, ēku sienu spraugās vai būrīšos. Tā kā šis putns ir sabiedrisks, tas nevairās ligzdot citu sugas brāļu tiešā tuvumā.

* Ķīvītes dod priekšroku mitrām pļavām, ganībām un tīrumiem, kur tā var atrast savu iecienīto barību – sliekas. Uz galvas ķīvītei ir izteikts, šaurs un garš cekuls, spārni un mugura tumši ar metālisku spīdumu, krūtis melnas, bet vēders balts. Lidojumā to var pazīt pēc noapaļotajiem spārniem un raksturīgā svaidīgā lidojuma – tā bieži maina lidojuma augstumu un virzienu. Ķīvītes Latvijā atgriežas marta beigās un aprīļa sākumā. To ligzda ir vienkārša bedrīte uz zemes, kas izklāta ar saknītēm, sausu zāli un līdzīgu apkārtnē pieejamu materiālu.

* Dzērve ir viena no raksturīgākajām mūsu purvu iemītniecēm. Pavasarī un rudenī, migrācijas laikā, šo putnu barus var novērot uz laukiem vai pārlidojot. Dzērve ir liels, pelēks putns ar raibu kakla un galvas ornamentu – sarkanu galvas virsu, baltiem vaigiem un melnu kaklu. Lidojumā to var sajaukt ar zivju gārni – jāpatur prātā, ka gārnim lidojot kakls ir saliekts, bet dzērvei – izstiepts. Dzērves Latvijā atgriežas marta beigās un aprīļa sākumā. Savu grūti atrodamo ligzdu tā būvē purvos un citās purvainās vietās, un pati ligzda ir ļoti sekla, sausiem augiem izklāta iedobe.

* Baltais stārķis ir viens no vislabāk pazīstamajiem un visbiežāk sastopamajiem putniem Latvijā. Tas ir liels, balts putns ar melniem spārniem, garu, sarkanu knābi un kājām. Baltie stārķi atgriežas pie mums marta beigās un aprīļa sākumā. Šie putni parasti uzturas cilvēku māju tuvumā – laukos un pļavās, kur tie meklē barību – dažādus sīkus dzīvniekus. Arī ligzdu baltie stārķi būvē tiešā cilvēku tuvumā. Tā var atrasties gan uz kādas būves, piemēram, mājas, šķūņa vai ūdenstorņa jumta, gan arī kokā vai elektrības staba galā.

* Baltā cielava – slaids, melnbalti pelēks putns ar garu asti. Latvijas nacionālais putns atbilstoši savam lepnajam titulam sastopams it visur – apdzīvotās vietās un laukos, pie dažādiem ūdeņiem un purvos. Pa zemi tā pārvietojas ejot vai skrienot, bieži šūpo asti. Latvijā tā atgriežas no marta beigām līdz maija sākumam. Ligzdu būvē no sausām saknītēm un zālītēm ēkās, malkas grēdās, zem tiltiem, zaru kaudzēs, būrīšos un citās līdzīgās vietās.

* Dzeguze – ieraudzīt šo mežā mītošo putnu izdodas salīdzinoši reti, lai gan to pazīst gandrīz katrs no mums. Pirmās dzeguzes Latvijā atgriežas aprīļa beigās. Drīz vien tuvāku un tālāku apkārtni pieskandina dzeguzes skanīgais un tālu dzirdamais "ku-kū", kas parasti atkārtojas vairākas reizes pēc kārtas. Dziedātāji ir tēviņi, kas cenšas pievērst mātīšu uzmanību. Taču par pēcnācējiem šie putni, atšķirībā no citiem, paši nerūpējas. Tie iedēj olas citu putnu ligzdās, un atbildību par dzeguzēniem uzņemas audžuvecāki. Dzeguzes ir īpašas arī ar to, ka pārtiek galvenokārt no "matainajiem" tauriņu kāpuriem, kurus citi putni neēd.

* Bezdelīga ir gandrīz vai neatņemama ikvienas lauku sētas sastāvdaļa. Tas ir neliels, zili melns putns ar baltu vēderu, sarkanu pakakli un garu, šķeltu asti. Visbiežāk bezdelīgu var redzēt lauku sētās, ganāmpulku un ūdeņu tuvumā – tā strauji šaudās gaisā, ķerot kukaiņus, vai arī sēž uz vadiem. Bezdelīgas dziesma ir ātra vidžināšana. Bezdelīgas Latvijā atgriežas aprīlī un maijā. Bezdelīgas ligzda izskatās kā māla bļodiņa, kas visbiežāk piestiprināta ēku iekštelpās – kūtī vai šķūnī pie sijas. Reizēm tā var atrasties zem tiltiem, vaļējos pagrabos vai pat dzīvojamās mājas priekšnamā.