Šodien, 29. janvārī, Latvijas Biškopības biedrība (LBB) nosūtīja vēstuli Zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai ar lūgumu skaidri un saprotami noteikt jēdzienu “dīvāna zemnieks” un noteikt jaunus kritērijus “dīvāna zemnieku” ierobežošanai, lai nepamatoti neciestu biškopji un citi vienkāršie lauku iedzīvotāji no nelielām lauku saimniecībām ar maziem ražošanas apjomiem. Zemkopības ministrija (ZM) rīkojās ļoti pareizi nosakot atbalstu par bišu saimēm, taču plānotie un pastāvošie ierobežojumi mazāk labvēlīgā platību maksājuma (MLA) un vienotā platību maksājuma (VPM) atbalstam samazina ražotāju ienākumus un nav attīstību veicinoši. 

Visi līdz šim likumdošanā noteiktie ierobežojumi visvairāk ietekmēja nelielās lauku saimniecības ar maziem ražošanas apjomiem un šajā kategorijā visbiežāk ir biškopji, savukārt īstie “dīvāna zemnieki” atrada risinājumus kā apiet likumdošanā notiektos ierobežojumus. Lai saudzētu nelielās saimniecības un neradītu draudus biškopjiem LBB iesaka ZM noteikto liellopu vienību/ha kritēriju VPM un MLA nepiemērot mazām saimniecībām ar platību līdz 50 ha.

Lauksaimnieku organizācijas pašlaik neatlaidīgi cīnās, lai Latvijas zemnieki saņemtu godīgus, ar citām Eiropas Savienības valstīm līdzvērtīgus tiešos maksājumus 2014.-2020. gadam. Tomēr panākot labvēlīgu rezultātu ieguvēji būs ne tikai lauksaimnieki, kas ražo, bet arī tā saucamie „dīvāna zemnieki”, kuriem pieder daži simti līdz pat 900 ha lielas saimniecības, kuri  veicina sliktu saimniekošanu, imitē ražošanu, iegādājas un tur lauksaimniecības dzīvniekus, tikai tāpēc, lai saņemtu pēc iespējas lielākas subsīdijas no platību maksājumiem. Daži nopērk 1 govi uz 5 ha, daži imitē graudaugu audzēšanu, bet bieži tiek iegādātas arī bišu saimes. Jāvēršas ir pret šiem lielajiem “dīvāna zemniekiem” nevis nelielām lauku saimniecībām, kur saimnieko vienkāršie lauku iedzīvotāji, tai skatā biškopji.

Armands Krauze, LBB valdes priekšsēdētājs: “Ir jābeidz šī bezjēdzīgā cīņa ar mistisko melno bruņinieku – dīvāna zemnieku, skaidri jādefinē, kas ir dīvāna zemnieks un jānosaka efektīvi pasākumi to ierobežošanai tā, lai neciestu biškopji un mazās lauku saimniecības. Jo īpaši sliktā situācijā ir profesionālie biškopji, kuriem nav citu ienākumu avotu kā tikai biškopība. Ja LBB iesniegtā prasība netiks ņemta vērā, tad nepārdomāta platību maksājumu sasaistīšana ar liellopu vienībām var radīt krīzi nozarē un veicināt jau tāpat notiekošo lauku iztukšošanos kā arī apdraudēt citas lauksaimniecības nozares.”