Lapmežciema centra daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji sūdzējušies pašvaldībā, ka ražotne apkārtnē izplatot dūmus un nepatīkamu smaku. Aprunājāmies ar dažiem nejauši satiktiem lapmežciemniekiem.

Viedokļi dalījās: vieni teica, ka smaka ir nepatīkama, savukārt citi, – ka tīkama, ka žāvētās zivis smaržojot, nevis smirdot. Turklāt vai gan «Zivtiņa» esot vienīgā, kur žāvē zivis? Vasarā tās kūpinot daudzās zvejnieksētās un smaržojot viss ciems. Katrai pusei – sava taisnība. Bet viens teica šādi: "Uzrakstiet avīzē par SIA «Zivtiņa», uzrakstiet par to, kā no vienas nelielas žāvētavas izauga liels uzņēmums, kurš dod darba vietas un pārstrādā zvejnieku sazvejotās zivis! «Zivtiņa» spēja pastāvēt pat tad, kad likās, ka tuvākajā apkārtnē saimnieciskā darbība izmirusi. Žāvētu zivju smaka jūrmalciemā jau nav nekas neparasts."

Jāatzīst, ka šajā uzņēmumā esam otro reizi; pirmā bija deviņdesmito gadu vidū. Uzņēmums patiesi audzis, modernizējies un spējis izpildīt visas prasības, lai saņemtu Pārtikas un veterinārā dienesta atzinumu, ka tajā var ražot pārtiku.

No auksti kūpinātām zivīm līdz pusfabrikātiem

Uzņēmuma īpašnieks un direktors ir Dzintars Neilands. Jautāts par to, ko darījis kolhoza laikos, viņš atbild, ka esot bijis šoferis. Darbs, kā jau daudziem deviņdesmito gadu sākumā, beidzies. Nācies domāt, kā uzturēt ģimeni, kurā aug četri bērni. Tagad jaunākajam dēlam ir jau 13 gadi, visi bērni vēl mācās.

Laika gaitā Dz. Neilands pats direktora darāmos darbus iemācījies. Pašam jāstrādā ļoti daudz – no agra rīta līdz vēlam vakaram, jo jāatbild par realizāciju, pārstrādājamo zivju sagādi, grāmatvedību, jādomā par perspektīvu… Uzņēmuma īpašnieks stāstīja, ka sākumā ražoja auksti kūpinātas skumbrijas, pēc tam pārgāja uz karsti kūpinātām reņģēm. Laiki mainījās, ciemā radās individuālie zivju kūpinātāji, tātad konkurence, un SIA «Zivtiņa» sāka attīstīt šprotu pusfabrikātu ražošanu. Tos uzņēmums ražo arī pašlaik, sadarbojas ar Talsu uzņēmumu SIA «Zvani» – lielākā daļa saražotā nonāk pārstrādē. Nedaudz kūpinātu zivju nonāk tirgū.

Agrāk zivju kūpināšanā vairāk izmantoja alkšņu šķeldu, skaidas. Tad zivis iznāca zeltainā krāsā – tādas, kādas grib pircēji. Taču tagad žāvēšanai izmanto tikai alkšņu malku, jo aktuāls kļuva benzopirēna jautājums. "Žāvējot ar malku vien, zivis ir bālākas un benzopirēns neveidojoties," stāstīja Dz. Neilands. Benzopirēns veidojas, ja žāvē ar skaidām, kad tiek veicināts, lai vairāk būtu dūmu un zivis būtu zeltaini brūnas.

Uzņēmumā pārstrādā (ja normāls darba mēnesis, jūrā nav vētru un zivis sazvejo) apmēram 20 tonnas zivju. Tajā strādā vairāk nekā 30 darbinieki. Tiesa gan, Dz. Neilands vēlētos, lai daļa darbinieku būtu apzinīgāki, – nereti gadās, ka cilvēks nostrādā tikai tik ilgi, lai varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu… Labākie par paveikto saņem prēmijas, bet tādu darbinieku neesot daudz. Daži strādājot jau no pirmajām uzņēmuma pastāvēšanas dienām – Māra Ribaka, Arvis Sils un citi. Pamazām nostiprinās uzņēmuma kolektīvs, Jaungadā visi kopā rīkojot ballīti. Jāņos, kad karsts, ražošanai neizdevīgs laiks un turklāt vēl svētki, ražotnes darbiniekiem ir vairākas brīvdienas. Vietējo strādnieku nepietiek, tāpēc darbiniekus ved arī no Jūrmalas.

Uzņēmuma attīstībā viss paveikts no pašu nopelnītā. Taču Dz. Neilands prāto, ka jaunu, modernu iekārtu iegādē vajadzētu mēģināt izmantot Eiropas Savienības atbalstu. Vēl daudz darāmā – vajadzētu sakārtot piebraucamos ceļus, paplašināt noliktavas.

Smaku un smaržu problēmu risinās

Jautājām īpašniekam pašam, ko viņš domā par netīkamo zivju smaku centrā. Viņš teica, ka ar Vides pārvaldi uzņēmuma darbība ir saskaņota. Viņš ir izbrīnīts, ka līdz šim nevienam smaka neesot traucējusi, turklāt agrāk kūpināja ar šķeldu un dūmi un smaka bijusi četras reizes lielāka. Tagad tā visa ir ievērojami mazāk. "Cenšamies pēc iespējas biežāk tīrīt kūpināšanas krāsni un skursteni, arī tam ir nozīme," sacīja Dz. Neilands. Viņaprāt, iesniegums pašvaldībā radies ļaužu skaudības dēļ vai arī tādēļ, ka kādu viņš nav pieņēmis darbā vai atlaidis no darba par pārkāpumiem. Viņš pastāstīja, ka Vides pārvaldes darbinieki bijuši, pārliecinājušies, ka dūmi nemaz neesot tik lieli. Arī Būvvaldes vadītājs Roberts Kozlovskis pārbaudījis uzņēmuma dokumentāciju, un viss esot kārtībā. Cieši līdzās ražotnei dzīvojot četras ģimenes, kuru pārstāvji rakstiski devuši piekrišanu tam, ka blakus tiek organizēta zivju kūpināšana.

Arī pagasta padomes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons domes sēdē informēja deputātus, ka uzņēmumā pašlaik notiek rekonstrukcija un darba procesā situācija tiks atrisināta.

Runājot par zivju atlikumiem, kas varētu radīt nepatīkamu smaku apkārtnē, Dz. Neilands pastāstīja, ka uzņēmumam ir līgums ar atkritumu pārstrādes uzņēmumu Baldonē, kas katru dienu atkritumus savāc. Arī šajā ziņā uzņēmums ir sakārtots.

Jāstrādā sazobē

Svaigas zivis uzņēmums iepērk vairākās ostās – Rojā, Engurē, Ventspilī, Liepājā.

Runājot par saražotā realizāciju, Dz. Neilands atbildēja, ka visiem esot grūti un pietiekami sarežģīti strādāt – zvejniekiem, pusfabrikātu ražotājiem (SIA «Zivtiņa») un visbeidzot konservu ražotājiem. Ja šajā ķēdē kāds ar kādu nerēķinās, tad visu pastāvēšana ir apdraudēta.

Runājot par nākotnes iecerēm, Dz. Neilands norādīja, ka ideju, ko vēl varētu realizēt, netrūkstot – varētu strādāt ar saldētu zivīm, šķirotām zivīm, varētu iekārtot nelielu šprotu cehu, lai nožāvēto paši varētu ielikt kārbās. Vieta, kur to darīt, ir.

***

Ja kāds iebilst, ka ražotne atrodas ciema centrā, tad jāatgādina, ka Smārdē zivju pārstrādes uzņēmums atrodas līdzās pagasta padomes ēkai. Un – nekas. Turklāt – kur gan būt zivju pārstādes uzņēmumam, ja ne jūrmalciemā? Bet par to, ka starp mums ir šie darbīgie un uzņēmīgu ļaudis, varam lepoties un būt gandarīti.