Šodien, 31.jūlijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Notariāta likumā, tie paredz, ka notariālā akta formā veidotajiem naudas aizdevuma līgumiem ir izpildu dokumenta spēks, kuri turpmāk būs nododami piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam bez tiesas iesaistes.

Grozījumi paredz kritērijus notariālo aktu atpazīstamībai un pieņemšanai piespiedu izpildei bez tiesas iesaistes, proti, ja kāds no minētajiem kritērijiem nebūs izpildīts, zvērināts tiesu izpildītājs nevarēs pieņemt izpildei notariālo aktu. Tāpat grozījumi paredz to, ka gadījumā, ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atbilstību likumam, dalībnieku patiesajai gribai vai darījuma atbilstību patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem, viņam šīs šaubas būs jāapspriež ar darījuma dalībniekiem.
Turpmāk zvērinātam notāram būs pienākums informēt personu par to, ka notariālais akts tā neizpildes gadījumā tiks nodots piespiedu izpildei. Turklāt pieteikumus vai prasības par notariālo aktu izpildi, kuriem netiks noteikts izpildu dokumenta spēks, joprojām skatīs tiesas Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā vai vispārējā kārtībā.
Izmantojot drošu elektronisku parakstu, turpmāk notariālo aktu izraksti un noraksti būs izsniedzami arī elektroniski un tiem būs tāds pats juridisks spēks kā papīra formā. Tāpat, ievērojot notariālā apliecinājuma būtību, apliecinājumus, kas nav sagatavoti notariālā akta veidā un kuros nav personu paraksta, varēs sagatavot elektroniski.
“Šie ir pamatvirzieni, kas veicina visas tiesu sistēmas darba efektivizāciju. Notāru darbs informācijas tehnoloģiju ieviešanā un izmantošanā var kalpot par labas prakses piemēru ikvienai tieslietu nozares institūcijai", pauž tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Grozījumos ir ietverts jauns regulējums par publisko testamentu reģistra darbību un ar to saistītajiem jautājumiem. Publisko testamentu reģistrā tiks iekļautas ziņas par sagatavotajiem un glabāšanā pieņemtajiem testamentiem, kā arī par publisku darījumu, kas satur rīkojumus nāves gadījumam, šādu testamentu un darījumu atsaukšanu, grozīšanu un papildināšanu. Līdz ar to, testamentu reģistrā iekļautā informācija par publisko pēdējās gribas rīkojuma aktu radīs pārliecību par šāda akta esamību.  
Savukārt kārtību, kādā kārtojams publisko testamentu reģistrs, tajā iekļaujamās ziņas, kā arī gadījumus, kārtību un apjomu, kādā ziņas iesniedz un izsniedz no reģistra regulēs MK noteikumi.
Turklāt grozījumi nosaka, ka ziņu izsniegšana no publisko testamentu reģistra MK noteiktajos gadījumos būs maksas pakalpojums.
Notariāta likuma grozījumu ietvaros ir veikti papildus grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz to, ka turpmāk tiesa neizskatīs pieteikumus par saistībām, kas izriet no notariālajiem aktiem, kam ir piešķirts izpildu dokumenta spēks.

Notariāta likuma grozījumu spēkā stāšanās termiņš ir 2012. gada 1. novembris.

Minētie likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā. Ar likuma grozījumu projektu var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā.