Minimālā mēneša darba samaksa 2013.gadā paliks nemainīga, proti, pašreizējo 200 latu apmērā. Par to otrdien, 24.jūlijā, vienojās valdība.

Ņemot vērā darba tirgus situāciju, arī 2013.gadā minimālās mēneša darba algas apmērs jāsaglabā pašreizējā līmenī, lai veicinātu mazāk kvalificēto bezdarbnieku pēc iespējas ātru integrēšanos darba tirgū un strukturālā bezdarba riska mazināšanu.

Vienlaikus gan jāturpina diskusija par nodokļu sloga mazināšanu mazo algu saņēmējiem un ģimeņu ar bērniem atbalstu, proti, par iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošu personu paaugstināšanu, lai strādājošie iedzīvotāji, kuriem aprēķina valstī noteikto minimālo mēnešalgu, neto saņemtu vairāk, uzskata Labklājības ministrija (LM). LM iniciatīvu saglabāt nemainīgu darba algu nākamajā gadā ir atbalstījusi Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Vienlaikus, atbilstoši 2013. gada darba laika kalendāram, no Ls 1,189 līdz Ls 1,203 būs jāprecizē minimālā stundas tarifa likme, veicot grozījumus MK noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi.

Pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme 2013.gadā būs 1,360 Ls, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Atgādinām, ka minimālā darba alga ir pati zemākā mēneša atlīdzība, kuru darbinieks regulāri saņem par paveikto darbu, strādājot pilnu darba dienu (8 stundas dienā, 40 stundas nedēļā).
Tās apmēru nosaka valdība. Minimālo mēneša darba algu nosaka, lai aizsargātu darbinieku grupu ar zemāko kvalifikācijas līmeni un darba ražīgumu.

Darba devējam ir pienākums izmaksāt minimālo darba algu par padarīto tiem darbiniekiem, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem darba algu par padarīto darbu rēķina pēc minimālās stundas tarifa likmes. Tas jādara arī tajos mēnešos, kad darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī, piemēram, februārī. Tad darba devējam aprēķinātā darba alga ir jāpalielina, līdz tā sasniedz minimālo darba algu.

Tāpat darba devējam ir pienākums izmaksāt minimālo darba algu darbiniekiem, kuriem nolīgta akorda algas (alga par akorddarbu jeb gabaldarbu) sistēma normāla darba laika ietvaros un kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas.

Pērn decembrī 196,5 tūkstoši cilvēku jeb 24,8% no strādājošo kopskaita saņēma minimālo darba algu vai mazāk par minimālo darba algu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada novembrī privātajā sektorā Rīgā vidējā bruto darba alga bija 496 Ls, sabiedriskajā sektorā 583 Ls.

Igaunijā minimālā mēnešalga 2012. gadā ir 203 lati, bet Lietuvā tā ir 162 lati mēnesī.