Šonedēļ Tukuma Raiņa ģimnāzija uzņem viesus no Itālijas, Vācijas, Zviedrijas un Spānijas – Eiropas savienības finansētās Mūžizglītības programmas «Comenius» dalībniekus. Kopā ar ģimnāzijas skolēniem šo valstu jaunieši un skolotāji iesaistījušies projektā «Mūsu Eiropa – vēsture, atmiņas, laika liecības».

Tā kā šī tikšanās ar ES valstu pārstāvjiem norisinās Eiropas dienas priekšvakarā, mēs interesējāmies, kādas vēstures lappuses pēta projekta ietvaros, ko šis darbs devis skolēniem, vai viņi un viņu skolotāji apzinās sevi kā Eiropas pilsoņus? Sarunā piedalījās Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolotāja Inita Rudenko, Arčenas (Spānija) vispārizglītojošās vidusskolas pedagogs Antonio Galiano, Turīnas (Itālija) Eiropas klasiskā liceja skolotāja Silvija Kampagnoli (Silvia Campagnoli), Bokumas Eiropas skolas (Vācija) skolotājs Huans Marins (Juan Marin) un Ivonne Andersone (Yvonne Andersson) no Udevallas (Zviedrija) Agnebergas ģimnāzijas.

Pats galvenais – kontakti

I. Rudenko pastāstīja, ka jau vairākus gadus norisinās Vācijas, Spānijas, Itālijas, Zviedrijas un Latvijas skolu sadarbība, kuras ietvaros tiek pētīti vēstures nospiedumi citās valstīs. Šīgada uzdevums ir izveidot kopīgu interneta avīzi un arī tās iespiesto versiju, ko saņems projektā iesaistīto valstu skolēni, savukārt tēma pētniecībai ir migrācija. Tiekoties tiks apspriesti nākotnes plāni, paredzēti uzdevumi katrai skolai.

Ieguvums, kā atzina sarunas dalībnieki, ir tas, ka bērni kļūst atvērtāki, nostiprina valodas zināšanas, spēj ietverošāk apgūt mācību priekšmetus. Pats galvenais – veidojas personīgie kontakti skolēniem, skolotājiem, jo katru gadu divas reizes paredzētas tikšanās kādā no projektā iesaistītajām valstīm. I. Andersone uzskata, – lai arī Latvija atrodas Zviedrijai kaimiņos, tā nav īpaši pazīstama, un ar projekta starpniecību lieliski var viens otru iepazīt. Savukārt H. Marins un A. Galiano domā, ka ar šādu kontaktu starpniecību daudz labāk var iepazīt cilvēkus, tradīcijas, kultūru nekā tūrisma braucienā: "Mēs paši jau veidojam Eiropu – skolēni un studenti, valstu iedzīvotāji. Piemēram, Itālijas un Spānijas skolām kontakti ir jau gadiem ilgi, un tā veidojusies izpratne par Eiropu. Tā vislabāk rodas caur šādu sadarbību projektos. Ļoti daudziem cilvēkiem Eiropas integrācija ir diezgan abstrakta lieta, kas neko dižu neizsaka, bet tieši projekti pierāda, kā tā reāli darbojas. Un mēs, runājot katrs savā valodā, atrodas vienu valodu, darot kopā vienu darbu." Skolotāji atzina, ka skolēnus iesaistīt šajā sadarbībā nav grūti, lai arī viņiem daudz jāstrādā papildus, jo atalgojums ir ļoti vilinošs – ceļojums uz kādu no valstīm. Tas noteikti ir spēcīgs arguments, lai projektos iesaistītos.

Savas valsts vai Eiropas pilsoņi?

Vaicāti, kā sarunas dalībnieki izjūt Eiropu un ko tā viņiem devusi, I. Andersone domā, ka Eiropa devusi draugus, iespēju ceļot, dažādas citas iespējas. H. marins gan īpaši par to nav domājis, jo visu laiku jūtas kā eiropietis, kas dzīvo Eiropā: "Tā kā Bokumas skola Vācijā nes Eiropas vārdu, katru gadu Eiropas dienā mēs iepazīstamies ar kādu Eiropas valsti un pētām to dziļāk." Savukārt S. Kampagnoli stāstīja, ka reiz pirms Eiropas dienas viņas skolā veikta aptauja skolēnu vidū, lai noskaidrotu, vai viņi ir Turīnas, Itālijas, Eiropas vai pasaules pilsoņi: "Un atbilde bija pārsteidzoša – vispirms skolēni teica, ka jūtas kā Eiropas pilsoņi, tad kā pasaules, kā Turīnas un tikai visbeidzot – kā Itālijas pilsoņi."

Jāpiebilst, ka 1. maijā apritēja četri gadi, kopš Latvija iestājās Eiropas savienībā. Savukārt 9. maijā Latvija kopā ar citām ES valstīm atzīmē Eiropas dienu. Tieši šajā dienā 1950. gadā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans aicināja valstis sadarboties finansiāli un ekonomiski cīņā par mieru pasaulē, tādējādi liekot pamatus Eiropas savienībai, kurā šobrīd iesaistījušas 27 Eiropas valstis. Kopš 1985. gada 9. maiju dēvē par Eiropas dienu.