Savdabīgs gadījums oktobrī noticis Latvijas Bankā – māte un meita mēģinājušas pret īstu apmainīt joku naudu – četras “100 lapu Latvijas naudai līdzīgas zīmes”.

Pašdarinātās naudas zīmes veidotas pēc 100 latu banknošu parauga, bet to, ka nauda nav īsta, ļauj atklāt vairākas pazīmes – uzraksti «100 lapu», «Latvijas naudai līdzīga zīme», «Piezīmju papīrs», drošības elementu trūkums, «Jociņa kunga» paraksts vietā, kur banknotēm atrodams centrālās bankas vadītāja uzvārds. Naudas zīmēm apdrukāta tikai viena puse, acīmredzot rūpējoties, lai nesanāk sajaukt ar īstām banknotēm.

Latvijas Bankas kasē ieradušās divas sievietes – māte un meita, lūdzot apmainīt cieši saņurcītas naudas zīmes. To stāvoklis bijis tik slikts, ka kasiere naudas zīmes nolēmusi nodot ekspertīzei, savukārt sievietēm izskaidrots, kā Latvijas Bankā pārbauda un apmaina bojātu naudu. Novembrī sievietēm tika paziņoti neiepriecinoši jaunumi – naudas zīmju apmaiņa tiek atteikta, jo iesniegta joku nauda.

Kā skaidro Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš, šīs “100 lapu” naudas zīmes var uzskatīt par joku naudu, nevis viltojumu. Līdzīga reakcija būtu, saņemot pārbaudei 300 eiro, 600 eiro vai miljons ASV dolāru banknotes.

Izgatavojot šo joku naudu, ir pārkāpti Latvijas Bankas Naudas reproducēšanas noteikumi. Ar šo noteikumu pārkāpšanu visbiežāk “grēko” uzņēmēji. Visticamāk, neko ļaunu nedomājot, tiek izgatavota joku naudu, kuru izmanto reklāmas, mārketinga un publicitātes nolūkiem, kā arī dažādos izklaides pasākumos, izjokošanās u. tml. Latvijas Banka aicina uzņēmējus un iedzīvotājus ņemt vērā Lata naudas zīmju reproducēšanas noteikumus, kuros noteiktās atšķirības ir pietiekamas, lai cilvēks nesajauktu reprodukciju, piemēram, akcijas kuponu, ar īstu naudas zīmi. Tas ļaus izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem.

Tauriņš atzīst, ka Latvijas banknotes tiek viltotas maz un nekvalitatīvi – parasti viltojuma izgatavošanai izmanto tintes printeri un “naudas zīmi” drukā uz parasta papīra. Savukārt viltotas monētas sastopamas biežāk un daži viltojumi ir kvalitatīvi – metāls identisks vai ļoti tuvs īstajai naudai, attēls kvalitatīvs. Tomēr arī šādiem viltojumiem ir savi defekti, kas nepaskrien garām Latvijas Bankas naudas apstrādātāja un eksperta acij.

Kopumā naudas viltošana Latvijā nav nozīmīga problēma, tomēr jauno tehnoloģiju attīstība prasa pievērst banknošu un monētu aizsardzībai arvien lielāku uzmanību. Pēc daudzu speciālistu atzinuma, Latvijas nauda ir viena no pret viltojumiem vislabāk aizsargātajām pasaulē. To nodrošina daudzie aizsargsistēmas elementi, un viltojumu skaits gadā ir neliels. Naudas viltošana nerada draudus Latvijas tautsaimniecībai kopumā.

Gadā Latvijā atklāj tikai dažus desmitus viltotu naudas zīmju un vairākus tūkstošus monētu (sk. tabulu).

Tabula: Atklāto viltoto naudas zīmju skaits

* līdz oktobra beigām

** kopš lata ieviešanas 1994. gadā

Ja rodas aizdomas par viltotām banknotēm vai monētām, tās var nodot pārbaudei Latvijas Bankas kasēs Rīgā (K.Valdemāra ielā 1b), Daugavpilī (Ģimnāzijas ielā 12) un Liepājā (Teātra ielā 3). Tiesa, jārēķinās, ka Latvijas Banka, tāpat kā citu valstu centrālās bankas, nemaina viltoto naudu pret īstu, citādi tā atbalstītu viltotājus.

Dažkārt cilvēki sastopas ar bojātu naudu – to bez maksas var apmainīt Latvijas Bankas klientu kasē. Latvijas Banka maina bojātas banknotes, ja tām ir saskatāmas drošības pazīmes, nosakāma nominālvērtība un ir pārliecība par tās īstumu. Saplēstas banknotes maina, ja to atlikušais lielums ir lielāks par 51% no veselas banknotes lieluma, tā var būt vienā gabalā vai salīmēta no atsevišķām banknotes daļām, ja to atsevišķās daļas viennozīmīgi pieder vienai un tai pašai banknotei.

Ja banknote neatbilst minētajām prasībām, uz tās izdara atzīmi “Apmaiņai atteikts” un pēc klienta vēlēšanās to atdod atpakaļ (izņemot naudas zīmju viltojumus).

Ja Latvija 2014. gada 1. janvārī pievienosies eiro zonai, jāņem vērā, ka dalībvalstu emitētās banknotes ir vienādas (atšķiras tikai burti banknotes numurā), savukārt monētas – ar vienādu dizainu, bet atšķirīgu zīmējumu. Pāreja uz eiro neradīs lielas problēmas naudas apstrādātājiem – lielākā daļa mūsdienu iekārtu ir vai nu paredzētas vairāku valūtu apstrādei, vai nepieciešamas tikai programmatūras izmaiņas.

Tāpat kā Latvijas nauda, arī eiro nepārtraukti attīstās. Eiropas Centrālā banka un eirozonas valstu centrālās bankas gatavojas ieviest otro eiro banknošu sēriju. Šī sērija nosaukta par Eiropas sēriju – banknošu ūdenszīmē un hologrammā būs iestrādāts Eiropas portrets. Eiropa ir grieķu mitoloģijas tēls, no kura mūsu kontinents ieguvis savu nosaukumu.

Jaunās banknotes tiks ieviestas pakāpeniski vairāku gadu laikā. Pirmo 2013. gada maijā ieviesīs 5 eiro banknoti.

Eiropas sērijā izmantoti jaunākie sasniegumi banknošu tehnoloģijā, kas panākti kopš pirmās sērijas ieviešanas pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tās pretviltošanas elementi ir pilnveidoti, ļaujot panākt vēl lielāku banknošu drošību, tostarp ieviesti trīs jauni elementi – ūdenszīme ar portretu, hologramma ar portretu un smaragdzaļš skaitlis. Plašāka informācija atrodama vietnē.