Apkopojot statistiku par apdrošinātajos īpašumos notikušajām nelaimēm kopš 2008. gada, apdrošināšanas sabiedrība «Balta» secinājusi, ka viens no biežākajiem negadījumu cēloņiem mājokļos ir šķidruma un tvaika noplūde jeb mājokļu nopludināšana, sasniedzot 30% no visiem atlīdzību pieteikumiem privātpersonu īpašuma apdrošināšanā. Tai pat laikā arī zādzības sasniedz gana augstu līmeni: tās bijušas par iemeslu 16% atlīdzību gadījumu no visiem pieteikumiem, savukārt vislielākā vidējā atlīdzība parasti tiek izmaksāta par ugunsgrēkiem, kad zaudējumu apmērs sasniedz vidēji 10 982 latus.

Kopumā no visiem atlīdzību pieteikumiem 30% tiek iesniegti par mājokļu nopludināšanu, 16% – par zādzībām, 10% – par ugunsgrēkiem. Savukārt dabas stihijas kā nelaimes iemesls minētas 10% pieteikumu – vētras 7%, plūdi 2% un sniegs 1% gadījumu. Savukārt lielu daļu jeb 34% gadījumu no visiem pieteikumiem kā iemesls minēta kāda cita situācija, piemēram, krītošs sniegs sabojājis ventilācijas sistēmu, citi iekārtu bojājumi īpašumā, elektroapgādes traucējumi zibens dēļ, arī atlīdzības par mājdzīvnieku slimībām, traumām vai to likvidāciju u.c.

Tradicionāli cilvēki, domājot par sava privātīpašuma un mājokļa apdrošināšanu, visvairāk uztraucas par zagļiem un ugunsgrēkiem, kas ir racionāli apsvērumi un no kā cilvēki baidās visvairāk. Īpaši postoši ir ugunsgrēki, pēc kuriem vidējās atlīdzības apmērs ir vairāk nekā 10 000 latu, taču pieredzē ir gadījumi, kur zaudējumi sasniedz vairākus simtus tūkstošus latu. Tāpēc klienti novērtē apdrošināšanu, kura segusi gan mājokļa aizvietošanu, gan bijis iespējams pietiekami īsā laikā atjaunot savu īpašumu. Tāpēc ikvienam arvien varam ieteikt pirms lēmuma apdrošināties pārskatīt savu finansiālo situāciju, vai iespējamās nelaimes gadījumā būs iespējams atgriezties iepriekšējā dzīves kvalitātē pašiem saviem spēkiem.

Atlīdzību datu no 2008. gada janvāra līdz 2013. gada augustam analīze liecina, ka visbiežāk mājokļi cieš no šķidruma un tvaika noplūdes jeb tā sauktās applūšanas. Tā ir gana zināma nelaime, kas nereti piemeklē daudzstāvu namu dzīvokļu saimniekus, bet tiek piedzīvota arī privātmājās, kad tiek appludināti zemākie stāvi. Vidēji šādos gadījumos tikusi izmaksāta 753 latus liela atlīdzība.

Īpašumu apdrošināšanā ir gana augsts zādzību skaits, sasniedzot 16% no visiem atlīdzību pieteikumiem. Vidēji par vienu negadījumu tiek izmaksāti 873 lati. Tikmēr ugunsgrēku gadījumos, kas sasniedz 10% no visiem atlīdzību pieteikumiem privātpersonu īpašuma apdrošināšanā, tiek atlīdzinātas vidēji lielākās summas 10 982 latu apmērā.

Dati liecina, ka ievērojams skaits mājokļu cieš arī no dabas stihijām. Pēdējo sešu gadu laikā vētra, kas bojājusi īpašumu, bijusi par iemeslu atlīdzības izmaksai 7% gadījumu no visiem atlīdzību pieteikumiem, vidēji atlīdzinot 818 latus. Plūdi minēti kā cēlonis 2% gadījumu no visiem pieteikumiem ar vidējo atlīdzību – 1 993 lati, savukārt sniegs, piemēram, ielūstot jumtam no sniega segas smaguma, minēts kā iemesls atlīdzības izmaksai 1% gadījumu. Par sniega radītiem negadījumiem tiek izmaksāts arī otrs lielākais vidējās atlīdzības apmērs aiz ugunsgrēkiem. Par ugunsgrēkiem vidējā atlīdzība ir 10 982 lati, bet ar sniegu saistītos negadījumos vidējā atlīdzība sasniedz 2 128 latus.