Lietuva apsver iespēju mainīt savu anglisko nosaukumu, cerot tādējādi sekmēt valsts pazīstamību pasaulē, jo uzskata, ka pašlaik lietotais vārds "Lithuania" ir pārāk garš, smagnējs, ārvalstniekiem grūti izrunājams un iegaumējams.

Šis ir tikai viens no Lietuvas tēla stratēģiskā mārketinga koncepcijā paredzētajiem soļiem, ko piedāvājusi premjerministra Ģedimina Ķirķila vadītā Lietuvas tēla veidošanas komisija, kurā spēkus apvienojuši dažādu jomu speciālisti.
"Šī koncepcija ir vajadzīga tāpēc, ka šobrīd visas pasaules valstis sacenšas par investīcijām, tūristu pieplūdumu, eksporta iespējām, sabiedrisko pazīstamību. Par mums, tāpat kā par katru zemi, nereti tiek spriests pēc klišejām. Lai vērtējums būtu mums labvēlīgs, ir jāveido valsts tēls," skaidrojis viens no koncepcijas autoriem Pauļus Senūta.
"Lietuva ir drosmīga valsts" – tāds ir galvenais sauklis, uz kuru iecerēts balstīt šo koncepciju. Pēc P. Senūtas teiktā, drosme nav vienīgā lietuviešu iezīme, bet Lietuvas konceptuālajai idejai tā ir pati noderīgākā un pievilcīgākā.
"Lietuvieša raksturs veidojies vēsturiskajā izdzīvošanas cīņā – drosmīgs un apņēmīgs, noteikts, apveltīts ar cīņas sparu un neatlaidīgs. Mūsu vēsturi, novatorisko kultūru, ekonomisko izaugsmi un uzņēmējdarbības attīstību, politiskā līdera lomu reģionā, sporta uzvaras un citas jomas raksturo tieši drosme. Mēs droši uzņemamies iniciatīvu, enerģiski pieņemam lēmumus un ieviešam jauninājumus," piebildis eksperts.
Viņš arī norādījis, ka drosmes jēdzienu sava tēla veidošanā šobrīd neizmanto neviena cita pasaules valsts.
Kā liecina speciālistu veiktā reprezentatīvā aptauja, divas trešdaļas Lietuvas pilsoņu šo koncepciju gatavas atbalstīt jau šobrīd un arī ārvalstīs dzīvojošie lietuvieši to vērtē ļoti labvēlīgi.
No ārvalstīm šādu konceptuālo ideju visatzinīgāk vērtē kaimiņi Baltijas valstīs – domājams, tāpēc, ka viņi par Lietuvu zina visvairāk. Skandināvi to attiecina tikai uz vēsturi, bet, runājot par Krieviju, ir svarīgi šo ideju pasniegt mūsdienu kontekstā, nevis vēstures gaismā, jo tad šai jēdzienā būtu ieprogrammēts konflikts, sacījis P. Senūta.
Viņš uzsvēris, ka Lietuvai ir svarīgi izcelt arī vērienīgākos valstī gaidāmos notikumus, kas varētu pievērst pasaules uzmanību, tai skaitā Viļņas kļūšanu par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2009. gadā, Eiropas čempionātu basketbolā 2011. gadā, Lietuvas prezidentūru Eiropas Savienībā 2013. gadā, kā arī jaunos enerģētikas projektus.
Eksperti arī pauduši viedokli, ka Lietuvai būtu vajadzīga laba vēsturiska filma, kas uzturētu pašos lietuviešos lepnumu par savu valsti un atstātu iespaidu uz pasauli. P. Senūta pieļāvis iespēju, ka šai nolūkā Lietuva varētu lūgt palīdzību pat Holivudas studijām.
Speciālisti pievērsuši uzmanību Lietuvas angliskajam nosaukumam, atzīstot to par neparocīgu valsts tēla uzturēšanai. ""Lithuania" – piecas zilbes un pagrūti izrunājamā "th" skaņa pašā vārda vidū – vajadzētu ierosināt mainīt šo vārdu," sacījis P. Senūta. Eksperti uzskata, ka šī ideja nebūt nav bezcerīga.
Šie plāni vēl attiecas uz tālāku nākotni, bet pirmais konkrētais solis būs Lietuvas interneta lapas atjaunināšana, balstoties uz jauno "drosmes koncepciju" un vispirms atsaucoties uz pozitīviem ārvalstnieku iespaidiem Lietuvā.