Dažās pilsētās ir atcelts rīkojums par aizliegumu atrasties uz ledus. Tas, ka daļēji atcelts paaugstinātas ledus bīstamības periods, nenozīmē, ka atrasties uz tā ir droši, tā norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti.

Gan dodoties makšķerēt, gan pastaigājoties vai slidinoties pa ledu, vajadzētu atcerēties par drošību. Taču kā noteikt, vai ledus ir biezs vai plāns? Atbildi Radio TEV meklēja pie VUGD Vidzemes nodaļas komandiera Jāņa Skrastiņa: „Situācijas var būt ļoti dažādas. Piemēram, uz Gaujas ir vietas, kur makšķernieki sēž jau sen. Un ir vietas, kas pat pēc mēnesi ilga sala var palikt bīstamas. Tas atkarīgs no straumes ātruma, ja ir ļoti straujš tecējums, kāda vieta var neaizsalt vispār. Tādējādi var būt tā, ka kāda vieta ir aizsalusi, bet pēc pāris metriem ledus ir ļoti plāns un bīstams, lai uz tā atrastos.”

Šogad VUGD jau sniedzis palīdzību ledus prieku baudītājiem. Tāpēc Jānis Skrastiņš atgādina, kas jādara, ielūšanas gadījumā: „Ir svarīgi, lai cilvēks pirms došanās uz ledus būtu sagatavojies, un rēķinātos ar šādu risku. Tie var būt speciāli kostīmi, mēs saucam tos par sausajiem hidrotērpiem, kuriem apakšā var pavilkt siltu apģērbu, taču, ielūstot ledū, līdz miesai nenonāks ūdens. Ir arī ledus īleni, nopērkami makšķernieku veikalos, kas maksā dažus eiro. Ar to palīdzību cilvēks, kurš ielūzis, var izkļūt ārā. Ja nu gadījumā ļaunākais notiek, tad nevajag radīt slodzi uz ledus, nevajag celties kājās, bet šādā pusguļus, guļus stāvoklī censties izkļūt. Ja mēs redzam, ka kāds cits ir ielūzis, tad, protams, doties palīgā, aicinot vēl kādu, kas tuvumā. Svarīgi šajā gadījumā organizēt darbus. Viens var izsaukt glābšanas dienestu, citi censties izglābt cietušo. Svarīgi neradīt bīstamību pašiem glābējiem, lai no viena cietušā nerodas citi glābjamie. Vietai, kur ir ielūzušais, jātuvojas piesardzīgi, lēnām, rāpus, lienošā veidā, lai neradītu spiedienu uz ledus. Var censties pamest kādu priekšmetu, pie kā cietušais var pieķerties: zars, virve, drēbes gabals, virsjaka,” skaidro Skrastiņš.

Kā skaidro glābšanas dienesta pārstāvis, līdzcilvēkiem nevajadzētu kautrēties un nedroša ledus gadījumā nepalikt vienaldzīgiem, ja redzams, ka bērni draiskojas pa šādu virsmu. Bērniem vajag mudināt doties prom no ledus. Nereti ir gadījumi, kad bērniem spēlējoties, viens ielūst, bet otrs nobīstas un aizbēg. Iznākums ir bēdīgs, stāsta glābējs.

„Zemledus makšķernieki ir pieauguši cilvēki, kas riskē. Vienlaikus viņi, riskējot, netieši pamudina bērnus. Bērni parasti domā, ka pieaugušais ir saprātīgs. Ja jau lielais sēž uz ledus, tātad tas ir drošs, tā domā bērni. Diemžēl, ne vienmēr tas tā ir”, saka Skrastiņš.