Otrdien, 15. janvārī, valdība atbalstīja Valsts kancelejas ierosinātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas turpmāk novērsīs iespēju valsts lielajās kapitālsabiedrībās vairākkārtīgi palielināt valdes locekļu atalgojumu bez sasaistes ar uzņēmuma sasniegtajiem rezultātiem un mērķiem, kā arī neņemot vērā vidējo darba samaksu valstī.

Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēk­resursu attīstības jautājumos Eva Upīte jau iepriekš skaidroja: „Valsts sektora atalgojuma politikai jānodrošina atlīdzības sasaiste ar darba rezultātiem un sasniegtajiem mērķiem. Līdzīgu praksi atalgojuma apmēra noteikšanā izmanto privātajā sektorā. Atlīdzības noteikšanas principiem jābūt caurskatāmiem, pamatotiem un sabiedrībai saprotamiem.”

Valsts kanceleja, nosakot atalgojumam piemērojamā koeficienta apmēru, rosina ņemt vērā šādus kritērijus:

1) vidējais atalgojums nozarē un līdzīga lieluma kapitālsabiedrību (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) valdes locekļu vidējais atalgojuma līmenis;

2) kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā;

3) vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem ekonomiskajiem un specifiskajiem nozares mērķiem.

Kā iepriekš informējām, Valsts kancelejas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 311 «Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību» paredz, ka valsts kapitālsabiedrībā, kuras iepriekšējā gada neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu vai kura darbojas atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam un kuras valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi var saņemt atalgojumu arī par cita amata pildīšanu kapitālsabiedrībā, kopējais atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo vidējās darba samaksas apmēru par gada iepriekšējo mēnesi, kas noapaļots pilnos latos un kam piemērots koeficients, ne lielāks par 10. Atalgojuma īpatsvars par valdes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildi kopējā atlīdzībā nedrīkst būt mazāks par 60% no kopējās atlīdzības. Piemēram, Finanšu ministrijas prognozētā valstī strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2012. gadā bija 478 lati, līdz ar to 2013. gadā lielajās kapitālsabiedrībās maksimālā kopējā atlīdzība valdes priekšsēdētājam varētu sasniegt 4780 latu, savukārt valdes loceklim – 4302 latus.