Libānas konkurējošo grupējumu līderi agrā trešdienas rītā panāca vienošanos par atrisinājumu politiskajai krīzei, kas valsti novedusi līdz jauna pilsoņkara slieksnim.

Rietumvalstu atbalstītā Libānas valdības vairākuma un Sīrijas atbalstītā kaujinieku grupējuma "Hizbollah" opozīcijas pārstāvji piedalās Arābu līgas noorganizētās miera sarunās Dohā.

Puses vienojās ceturtdien vai trešdien parlamentā sarīkot balsojumu, lai ievēlētu valsts jauno prezidentu.

Libāna ir bez prezidenta kopš novembra, kad beidzās pret Sīriju labvēlīgi noskaņotā valsts vadītāja Emila Lahuda prezidentūras termiņš. Šī politiskā krīze ir vissmagākā kopš 1975.-1990.gada pilsoņu kara beigām.

Pašreizējā krīze Libānā zināmā mērā tiek uzskatīta par ASV un tās sabiedrotās Saūda Arābijas cīņu ar Irānu un Sīriju par reģionālās ietekmes paplašināšanu.

Libānas frakcijas puslīdz vienojušās par armijas komandiera, ģenerāļa Mišela Sleimana virzīšanu prezidenta amatam, pušu vidū nav saskaņas par vienotības valdības sadalījumu un jaunā vēlēšanu izstrādi.

59 gadus vecais Sleimans armijas komandiera amatā tika iecelts pirms deviņiem gadiem un visu Libānas frakciju vidū tiek augsti vērtēts saistībā ar spēju noturēt armiju vienotu, neskatoties uz politiskajiem satricinājumiem Libānā.

Saskaņā ar Libānas reliģisko kopienu varas dalīšanas sistēmu, valsts prezidenta amats jāieņem maronītu kristietim.