Libānā svētdien paredzētas prezidenta vēlēšanas, kas, pateicoties konkurējošo grupējumu šonedēļ panāktajam mierizlīgumam, varētu beigties ar prezidenta ievēlēšanu un atrisinātu ieilgušo politisko krīzi.

Libānas parlaments jau 19 reizes nav spējis ievēlēt prezidentu un Libāna ir bez prezidenta kopš novembra, kad beidzās pret Sīriju labvēlīgi noskaņotā valsts vadītāja Emila Lahuda prezidentūras termiņš. Šī politiskā krīze ir vissmagākā kopš 1975.-1990.gada pilsoņu kara beigām.

Libānas konkurējošo grupējumu līderi šonedēļ trešdienas panāca vienošanos par atrisinājumu politiskajai krīzei, kas valsti novedusi līdz jauna pilsoņkara slieksnim.

Rietumvalstu atbalstītā Libānas valdības vairākuma un Sīrijas atbalstītā kaujinieku grupējuma "Hizbollah" opozīcijas pārstāvji vienojās Arābu līgas noorganizētās miera sarunās Dohā.

Prezidenta amatā paredzēts ievēlēt armijas komandieri, ģenerāli Mišelu Sleimanu.

59 gadus vecais Sleimans armijas komandiera amatā tika iecelts pirms deviņiem gadiem un visu Libānas frakciju vidū tiek augsti vērtēts saistībā ar spēju noturēt armiju vienotu, neskatoties uz politiskajiem satricinājumiem Libānā.

Saskaņā ar Libānas reliģisko kopienu varas dalīšanas sistēmu, valsts prezidenta amats jāieņem maronītu kristietim.

Paredzēts, ka svētdienas parlamenta sēdi apmeklēs vairāki ārvalstu viesi, ieskaitot Kataras emīru šeihu Hamadu bin Halifu at Tani, Francijas, Itālijas un Spānijas ārlietu ministrus, ES ārpolitikas koordinatoru Havjeru Solanu un Arābu līgas ģenerālsekretāru Amru Musu.