7. un 8. martā pirmo reizi neatkarīgās Latvijas laikā Latvijas Universitātes (LU) Filoloģijas fakultāte rīko plašu daudznozaru zinātnisko konferenci «Baltu un slāvu kultūrkontakti». Piedalīsies Baltkrievijas, Igaunijas, Itālijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas zinātnieki. Konference ir vairāku gadu zinātnisku ekspedīciju darba apkopojums, vienlaikus kopējas starptautiskas sadarbības perspektīvu iezīmēšana.

Kā informēja LU Preses centrs, konferencē piedalīsies vadošie zinātniskie līdzstrādnieki no Krievijas ZA Slāvistikas institūta (Tatjana Civjana – par baltu un slāvu mitoloģijas paralēlēm), Krievijas ZA Arheoloģijas institūta (Vladimirs Kulakovs – par tā sauktajām prūšu akmens bābām), Krievijas ZA Etnoloģijas un antropoloģijas institūta (M. Martinova, T. Makašina, R. Grigorjeva – par ekspedīciju darba pieredzi, pētot pierobežas kultūru fenomenu). Profesori no Ķīles universitātes un Kanta vārdā nosauktās Kaļiņingradas universitātes Annelore Engele un Genādijs Berestņevs diskutēs par Kēnigsbergu/Kaļiņingradu kā daudznozīmju kultūrtekstu. Lietuvas pētnieki V. Vaitkevičs, L. Palmaitis, D. Razausks referēs par arheoloģisko, lingvistisko, mitoloģisko aspektu baltu un slāvu kultūrkontaktos.
Īpaša uzmanība konferencē būs veltīta pierobežas fenomenam kultūridentitātes saglabāšanā. Piemēram, poļu zinātnieks Miroslavs Jankovjaks lasīs referātu par etniskās, konfesionālās, lingvistiskās identitātes jautājumiem Latvijas un Baltkrievijas pierobežā.
Divus gadus LU Filoloģijas fakultātes pētnieki braukuši ekspedīcijās uz Baltkrieviju, pētot gan 19. gadsimta latviešu izceļotāju pēctečus, gan baltu un slāvu kultūras senās saskares reliktus (tā saukto akmens bābu fenomens u. c.). Uz šo konferenci ieradīsies baltkrievu pētnieki no Baltkrievijas ZA Mākslas, etnogrāfijas un folkloras institūta, ZA Vēstures institūta, Polockas universitātes. Viņu priekšlasījumu tēmās akcentēti latviešu un baltkrievu senās un mūsdienu kultūras saskares punkti. Senatnes "gardēžiem" būs Smoļenskas universitātes vācu izcelsmes profesora Jevgeņija Šmita referāts par austrumbaltu un slāvu kultūrkontaktiem pirmajā gadu tūkstotī, kā arī divas viņa lekcijas par kriviču izcelsmi.
Konferencē par baltu un slāvu kultūrkontaktiem no arheologa, vēsturnieka, antropologa, folklorista, valodnieka, etnologa skatu punkta paredzēti 22 viesreferāti, kā arī Latvijas pārstāvju J. Urtāna, R. Grāveres, A. Stafeckas, L. Sproģes un J. Kursītes uzstāšanās.