Apkopojot iedzīvotāju viedokļus par Latvijas pensiju sistēmu, sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» un Latvijas Komercbanku asociācijas veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vecumdienās vēlētos saņemt pensijas, kuru apjoms vidēji ir nedaudz virs 500 latu. Tajā pašā laikā, lūgti izvērtēt reālo iespējamās pensijas apmēru, ko varētu saņemt no valsts, respondenti visbiežāk domā, ka ikmēneša pensija būs tikai 100 līdz 200 latu robežās.

Jautāti, kādu pensiju iedzīvotāji reāli paredz saņemt savās vecumdienās no valsts, sievietes daudz biežāk nekā vīrieši norādījuši summas, kas nepārsniedz 300 latu robežu. Turklāt vairāk nekā ceturtā daļa no aptaujātajām sievietēm norādīja, ka savās vecumdienās no valsts paredz saņemt pensiju, kuras apmērs būs robežās no 101 līdz 200 latiem mēnesī. Savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes norādījuši, ka vecumdienās no valsts paredz saņemt pensiju, kas lielāka par 300 latiem, bet nepārsniedz 400 latus mēnesī.

Taču, runājot par pensijas apmēru, kādu aptaujātie respondenti labprāt vēlētos saņemt vecumdienās no valsts, lai justos nodrošināti, aptaujātās sievietes norādīja, ka vēlētos saņemt pensiju vidēji 462 latu apmērā. Savukārt vīrieši visbiežāk vecumdienās no valsts vēlētos saņemt pensiju 570 latu apmērā.

Vēlamā pensija – no 150 latiem līdz pat 4000 latu mēnesī

Pētījumā tika uzdots arī jautājums, cik lielu pensiju (no visiem pensiju līmeņiem) respondenti vēlētos saņemt savās vecumdienās, lai justos pilnībā nodrošināti. Kopumā sev vēlamās pensijas apmērs vecumdienās norādīts plašā amplitūdā. Zemāko pensijas apmēru iedzīvotāji ir norādījuši 150 latu, savukārt lielāko – 4000 latu mēnesī.

Aplūkojot respondentu atbildes dažādās vecuma grupās, tieši iedzīvotāji, kas ietilpst vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, vēlas vecumdienās saņemt vidēji 560 latu lielu pensiju. Savukārt vecāka gada gājuma cilvēki norāda pieticīgākus pensijas apmērus, t.i., respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadiem savās vecumdienās vidēji norādījuši pensiju 481 lata apmērā, bet vecāki par 55 gadiem norādījuši vidēji 433 latu lielu pensiju.

„Pētījums atklāj, ka Latvijas sabiedrības vecākā gada gājuma cilvēki savās cerībās ir daudz pieticīgāki par jauniešiem, ko visticamāk var saistīt ar pieredzes bagātāku cilvēku lielāku realitātes izjūtu par savām iespējām. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka pētījuma rezultāti saistībā ar pensiju apmēru vecumdienās parāda diezgan izteiktu plaisu starp iedzīvotāju vēlmēm un to, ko reāli cer saņemt no valsts. Kopumā ticība pašreizējās pensiju sistēmas spējai nodrošināt vecumdienas iedzīvotāju vidū ir ļoti zema, ko, jādomā, var saistīt ar sabiedrības uzticības krīzi valsts varai, par kuras produktu var uzskatīt arī pensiju sistēmu. Tikai 3% iedzīvotāju ir pilnībā pārliecināti, ka pašreizējā pensiju sistēma nodrošinās to vecumdienas, bet 51% uzskata, ka uz pašreizējo pensiju sistēmu nemaz nevar paļauties un tāpēc iztikšana vecumdienās ir jānodrošina saviem spēkiem,” skaidro tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» direktors Arnis Kaktiņš.

Salīdzinot atbildes pēc iegūtas izglītības un ienākumu līmeņa, var secināt, ka respondenti ar augstāku ienākumu līmeni un augstāko izglītību savās vecumdienās vēlas saņemt arī lielāku pensiju. Tie, kuru ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli mēnesī sasniedz 251 latu un vairāk, arī vecumdienās vēlas saņemt vidēji 657 latus mēnesī. Savukārt iedzīvotāji ar augstāko izglītību vēlas saņemt vidēji 563 latus. Tie respondenti, kuri ir ieguvuši tikai pamatizglītību, labprāt saņemtu vidēji 375 latu pensiju.

Aplūkojot Latvijas reģionus, pētījuma dati norāda, ka vislielāko pensiju vecumdienās vēlas saņemt tieši kurzemnieki, norādot vidēji 645 latus mēnesī. Vismazāko pensiju vēlas saņemt vidzemnieki (458 lati), savukārt rīdzinieki vēlas saņemt 514 latu lielu pensiju, kam seko zemgalieši, kuri vēlas saņemt 526 latus lielu pensiju, bet latgalieši – 483 latu lielu pensiju.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» un Latvijas Komercbanku asociācijas pētījums veikts 2012.gada jūlijā un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 pēc nejaušās izlases principiem izvēlēti respondenti visā Latvijā.