Jau labu laiku nebija būts «Dižlaukmaņos» pie Jaunsātu pagastā un citur labi pazīstamās tautas dziednieces Olgas Melderes. Nekas jau nekait, bet nav par skādi šad un tad apciemot Olgas tanti arī bez vainām. Bišķi pavalodojam un gribas atkal skriet, iet, bet jākāpj automašīnā un jāripina projām, jo nākamais jau vājinieku ved pa izdangāto veļu «Dižlaukmaņu» sētā.

Olgas tantei gadi iet uz jauno galu. Tā izskatās – vesela kā rutks. Daudz no jauna esot iemācījusies. Ārstējot dzērājus. No smēķēšana arī varot atradināt, bet tikai tad, ja cilvēks pats cieši noņēmies netikumus atmest. Un dzeršana latviešiem nodarot lielāko postu. Pavaicājām zintniecei:

– Kā būs ar ziemu? Nekā vairs nevar saprast. Sakāt savu vārdu!

– Ziemu gribētu. Mazdrusciņ būs februāra beigās un marta viducī.

– Bargas ziemas vairs nebūs?

– Golfa straume mainījusi savu tecējumu, pienākusi mums tuvāk. Re, Krievijā, ziema kā ziema. Ķīnā snieg, putina.

– Kā būs, kad dzīvosim lielajos novados?

– Man tie kolhozi nepatīk. Jo lielāks novads, jo lielāks bardaks. Esmu sašutusi arī par to, ka daudzviet pastu likvidēja. Nedomā nemaz par cilvēkiem.

– Dariet taču ko! Jūs esat "burve"!

– Viena nespēju. Jāaicina kopā daudz burvju. Tad varbūt pa visiem kopīgi varētu ko mainīt.

– Kāda izskatās jaunā valdība? Pabikstiet uz labiem darbiem!

– Zatlers ir gruntīgs vīrs. Viņa padomnieki nav savu uzdevumu augstumos. Vajag izdzenāt.

– Laukos dzīve virzās uz priekšu, stāv uz vietas vai iet atpakaļ?

– Iznīkstam. Lauki aizauguši. Tie, kas zaļo, pieder dāņiem, vāciešiem. Drīz izaugs jauna paaudze. Gudra, darbīga. Tāda, kas Krievijā revolūciju uztaisīja. To nevajag, bet kārtību gan ieviest! Latvieši izķepurosies.

– Visapkārt slimību, vīrusu tik daudz, ka nevar vairs saskaitīt. Kā lai cilvēks izdzīvo?

– Ēd sīpolus, burkānus, bietes, ķiplokus, pašmāju sviestu, krējumu, pienu.

– Kur to visu dabūt?

– Neuzticies veikalam! Meklē pie paziņām, draugiem. Tie ieteiks. Ir cilvēki, kam sava maltuvīte, cūciņas. Dārgāk maksā gan, bet tas tak tavs gars un miesa, un saules mūžu tik un tā nedzīvosi.

– Cilvēks, kad vājiniekos, nāk pie jums palīdzību meklēt. Varbūt bez Olgas tantes palīdzības var iztikt?

– Var. Ja mugura sāp, labi līdz melnās apses (papeles) pumpuru spirta uzlējums. Protams, ārīgi ierīvējot sāpošās vietas. Pilnas sētmales mūsu pašu dadžu. Izroc dadža saknīti, liec klāt zupītei. Saknītēs daudz mikroelementu.

– Simtus un viena vīrusa laikā kā paglābties?

– Vārīt un dzert tēju no jaunajiem upeņu, aveņu, ābolu dzinumiem. Burkānu sulu.

– Varbūt Dievu nolūgties?

– Kaut kāds augstāks spēks jau ir. Augšā, zemē, pa vidu, bet tā īsti es nemaz nezinu. Lūk, šitā zīme. Dzērājiem lieku to zīmēt. Vienreiz, divreiz, daudzreiz palīdz.

– Viss it kā skaidrs. Nekādu noslēpumu. Dzer zālītes! Ēd labu ēdienu. Kālab ļaudis nāk pie Olgas tantes ārstēties un nereti kā pie pēdējā salmiņa?

– Man ir dota spēja iegriezt tavu galviņu pareizā virzienā. Un tie cilvēki, kas pie manis nāk, ja tā cieši tic, patiesībā paši sevi izārstē.