Daudzviet atkal sazaļo latvāņi. Pašlaik to lapas sulīgi zaļas. Bīstami augi ir vasarā, kad to sula apdedzina tos, kuri šo augu nepazīst un tam pieskaras. Zemītes pusē saimnieki par latvāni īpaši nesūdzas – sausuma periodā tas esot bijis ganāmpulkam nodrošinājis zaļo masu un govis to apēdušas kāru muti. Savulaik šo augu arī ieveda kā skābbarības kultūru.

Valsts augu aizsardzības dienests sagatavojis Ministru kabineta noteikumus par invazīvo augu sugu ierobežošanas kārtību, kas nosaka, ka invazīvās augu sugas ierobežošanu veic zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura zemē šī suga aug. Savulaik karu latvāņiem pieteica Lestenes pagasts. Diemžēl šī cīņa nebūt nav vienkārša. Šķiet augam ir deviņas dzīvības.
Arī Tukuma pilsētai dienvidu nogāze pilna ar latvāņiem. Bet ceļu un pieturas vietu apsaimniekotāji SIA «Vikings» vīri uzsākuši latvāņu pļauju ceļmalā – viņi uzskata, ka vislabāk to pļaut ar rokas izkapti, jo pļaujot ar trimeri, pļāvējam aizvien trāpa auga kodīgā sula, kas rada apdegumus. Regulāri nopļaujot latvānim neienāksies sēklas un tas nevairosies, taču jārēķinās, ka vecais augs aizies bojām, ja tam lapas regulāri nopļaus un neļaus tām ataugt. Pretējā gadījumā augs centīsies augt tik ilgi, kamēr uzziedēs un tam ienāksies sēklas.