Noslēdzot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) organizēto semināru par alkohola ierobežošanas politiku Latvijā, mediķi un sabiedrības veselības speciālisti aicina mazināt ar alkohola lietošanu saistītos nāves gadījumus, ieviešot pierādītus un efektīvus alkohola lietošanu mazinošus pasākumus.

Lielā daļā Eiropas Savienības valstu, tai skaitā Latvijā, alkohols ir kļuvis finansiāli pieejamāks nekā tas bija pirms 10 gadiem. Alkohols nav pārtikas produkts, bet gan luksusa prece. Par alkohola pieejamību nevar spriest pēc tā cenas veikala plauktā, bet gan veicot cenas un iedzīvotāju ienākumu līmeņa un pirktspējas aprēķinus. Lai salīdzinātu degvīna, alus un piena pieejamību Latvijā, tika aprēķināts, cik litrus katra produkta var nopirkt par vidējo darba algu. Rezultātā jāsecina, ka alkoholiskajiem dzērieniem šis rādītājs ir ievērojami augstāks nekā pienam, respektīvi, 2011. gadā Latvijā par vienu darba algu varēja iegādāties aptuveni 1,5 reizes vairāk degvīna vai alus, bet pienu par aptuveni diviem procentiem mazāk nekā 2003. gadā.

Lai mazinātu alkohola kaitējumu, pastāv neskaitāmi risinājumi, tomēr efektīvākais ir alkohola finansiālās pieejamības ierobežošana. Kā liecina starptautiskie pētījumi, tad par 10 procentiem palielinot alkohola cenu, par 10 – 26% samazinās tā patēriņš. Viens no pasākumiem, kas ļautu mazināt alkohola radīto kaitējumu, kā arī palielināt valsts budžeta ieņēmumus, ir alkohola akcīzes nodokļa palielināšana (piemēram, reizi 12 mēnešos), kas būtu ne zemāks kā inflācijas kāpums. Šāds risinājums ir ieviests vairākās valstīs, tai skaitā Igaunijā. Veselības speciālisti uzskata, ka šāda taktika būtu ieviešama arī Latvijā. Tāpat daudzas Eiropas valstis šobrīd diskutē par minimālās cenas noteikšanu alkohola vienībai – tā ir zemākā iespējamā alkohola cena, t.sk. ar atlaidēm.

Tāpat speciālisti uzskata, ka jāturpina ieviest alkohola reklamēšanas ierobežojumus, īpaši televīzijā un internetā. Pozitīvi tiek vērtēti Veselības ministrijas īstenotie un plānotie alkohola reklāmas ierobežojumi.

SPKC dati liecina, ka 2012. gadā reģistrētais alkohola patēriņš Latvijā bija 10,2 l absolūtā alkohola uz vienu pieaugušo (vecāku par 15 gadiem). Kopš 2009. gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriena veids ir alus, 2012. gadā uz vienu iedzīvotāju patērēti 4,7 l alus (izteikts absolūtā alkohola litros) salīdzinājumā ar 3,8 l stipro alkoholisko dzērienu, 1,2 l vīna un 0,6 l cita veida alkohola.

SPKC veiktie Potenciāli zaudēto mūža gadu (PZMG) (gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz 64 gadu vecumam (darbspējas vecums), ja nebūtu miris nelaimes gadījumā, kādas slimības vai cita iemesla dēļ) un mirstības aprēķini rāda, ka 2011. gadā alkohola lietošanas dēļ miruši 1173 15 līdz 64 gadus veci iedzīvotāji (972 vīrieši un 201 sieviete). Balstoties uz šiem aprēķiniem, 2011.gadā mūsu valsts alkohola lietošanas dēļ ir zaudējusi 18977 potenciālos mūža gadus, kas ir 20,8% no visiem zaudētajiem gadiem šajā vecumā.

Likumsakarīgi, ka ar tik augstu alkohola patēriņu Latvijas iedzīvotājiem ir slikts veselības stāvoklis, augsta mirstība, kas saistīta ar alkohola lietošanu, kā arī zaudējumi tautsaimniecībai.

Mediķi un sabiedrības veselības speciālisti uzsver – lai risinātu alkoholisma problēmu, ir nepieciešams mainīt sabiedrības attieksmi pret alkohola lietošanu. Tāpat, kā esam pieņēmuši, ka dzert un braukt ir slikti, mums, kā sabiedrībai ir jāsaprot, ka pieaugušie nedrīkst pirkt alkoholu nepilngadīgajiem, ka alkohola pārdošana un lietošana sporta un kultūras pasākumos ir nesavienojama, un ka piedzēries cilvēks ir drauds savai un apkārtējo drošībai un veselībai.