Krievijas prezidents Vladimirs Putins 8. februārī paziņoja, ka Maskava neļaus sevi ievilkt jaunajā globālajā bruņošanās sacensībā. "Jau tagad ir skaidrs, ka pasaulē sākusies jauna bruņošanās sacensība," sacīja Putins televīzijā pārraidītajā uzrunā. "Mēs nedrīkstam ļaut sevi tajā ievilkt."

Vienlaikus Krievijas līderis, uzrunājot Valsts padomi – ministrus, reģionu gubernatorus un parlamenta locekļus -, uzsvēra, ka Maskava "vienmēr reaģēs" uz šīs sacensības mestajiem izaicinājumiem, izstrādājot jaunas ieroču sistēmas, "kurām ir tādi paši vai labāki raksturlielumi nekā tām, kas tiek izstrādātas citās valstīs".
Savas astoņus gadus ilgās prezidentūras laikā Putins ir palielinājis aizsardzības izdevumus un atbalstījis liela mēroga militāro manevru rīkošanu, vienlaikus kritizējot NATO par "muskuļu demonstrēšanu" pie Krievijas robežām un vēršoties pret Vašingtonas ieceri izvietot savas pretraķešu aizsardzības sistēmas objektus Austrumeiropā.
"Tā nav mūsu vaina, mēs nesākām (..) iepludināt daudzmiljardu [investīcijas] ieroču sistēmu attīstībai," norādīja Krievijas prezidents. "NATO paplašinās. Tā tuvojas mūsu robežām."
"Mēs likvidējām mūsu bāzes Kubā un Vjetnamā. Ko mēs saņēmām? Jaunas amerikāņu bāzes Rumānijā, Bulgārijā. Jaunu trešo raķešu aizsardzības reģionu Polijā, kur tas tiks būvēts," sacīja Putins. "Acīmredzami, ka pasaulē ir sākusies jauna bruņošanās cīņa. Mēs nedrīkstam ļaut sevi tajā ievilkt."
Putina uzruna Valsts padomei ir viena no pēdējām viņa lielajām uzrunām pirms aiziešanas no Krievijas prezidenta amata.
Šī uzruna tiek dēvēta "Putina testamentu" viņa izraudzītajam Krievijas nākamajam vadītājam Dmitrijam Medvedevam.
42 gadus vecais Medvedevs, kurš ir Krievijas pirmais vicepremjers un ciešs Putina sabiedrotais, šonedēļ sacīja, ka viņš neizklāsta pats savu prezidentūras programmu tādēļ, ka tā neatšķirsies no Putina politikas.
Krievijas prezidents savas uzrunas sākumā izklāstīja Krievijas sasniegumus viņa astoņu gadu pilnvaru laikā.
2000. gadā Krievija izjuta ekonomiskā sabrukuma sekas, visā valstī maršēja kaujinieki un ar Kremli manipulēja oligarhi, sacīna Putins.
"Turīgā Krievija bija pārvērsta par nabadzīgas tautas valsti. Šajos apstākļos mēs sākām realizēt savu programmu, lai izvestu valsti no krīzes. Mēs esam bijuši spējīgi atbrīvoties no finanšu grupu un mediju magnātu spiediena valstisku lēmumu pieņemšanā," norādīja prezidents.
Putins slavēja Krievijas ekonomikas varenību, norādot uz investīciju un valsts budžeta pieaugumu, kā arī gada iekšzemes kopprodukta pieaugumu vairāk nekā 8% apmērā.
Tomēr viņš atzina, ka Krievijai jāmazina tās atkarība no naftas eksporta un jāattīsta cilvēku kapitāls, lai veiksmīgi konkurētu globālajā ekonomikā.
Krievijas prezidents arī ierosināja ieviest nodokļu atlaides kompānijām, kas iegulda līdzekļus darbinieku apmācībā un veselības aprūpē, kā arī solīja valdības palīdzību zinātniskos pētījumos un jauninājums.
Putins arī paziņoja, ka Krievijas sabiedrības pamatā ir demokrātija, vienlaikus apsūdzot politiskās partijas, kas saņēmušas naudu no ārvalstu valdībām, amorālā uzvedībā un Krievijas tautas pazemošanā.
Krievijas prezidenta uzrunas tālejošais raksturs liecina, ka Putins, kurš 2. martā nevar tikt atkārtoti ievēlēts un kuram maijā jāatkāpjas no prezidenta amata, joprojām paliks Krievijas dominējošais līderis.
Prognozē, ka viņa pašrocīgi izraudzītais pēctecis Dmitrijs Medvedevs – karjeras jurists un birokrāts, kurš nekad nav ieņēmis vēlētu amatu, – pārliecinoši uzvarēs vēlēšanās, kurās viņam nav nozīmīgu oponentu. Viņa galvenais kampaņas vēstījums ir solījums turpināt "Putina plānu".
Putins izteicies, ka viņš varētu ieņemt premjerministra amatu, ja Medvedevs tiks ievēlēts, tādējādi izraisot plašus minējumus, ka Kremļa saimnieks turpmākajos gados saglabās ievērojamu ietekmi.