Sestdien Džūkstes muzejā Lanceniekos pulcējās stāstnieki. Izvēlētā tēma – par kolhozu laikiem. Sākot no laikiem, kad šajā apkārtnē bija Imanta Sudmaļa kolhozs, kas vēlāk pārtapa par "Dzintarzemi". Šogad būtu apritējuši 50 gadi, kopš bijušā kolhoza ilgadējais priekšsēdētājs Juris Ciekurzis ar kundzi Elzu, dzīvo un strādā šajā pusē. J. Ciekurzis šo jubilejas gadu nesagaidīja. Taču ideju par to, ka būtu jāatceras kolhoza stāsti, muzeja vadītājai Judītei Timmai dzima jau pirms gada, pēc kādas tikšanās ar priekšsēdētāju.

Stāsti ir tas, kas paliek pāri no tā, ko mēs savā dzīvē esam piedzīvojuši.
Stāstnieku saiets bija plaši apmeklēts, tajā piedalījās laukos tik labi pazīstamais publicists Ēriks Hānbergs, bija atbraukuši viesi no Dobeles, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas. Atmiņu stāstītāju netrūka gan par kolhoza dzīvi, gan no lopkopības tēmas, gan par incidentiem ar dažādiem pārbaudītājiem, kuriem dažkārt par laukiem nebija nekādas saprašanas, un citi interesanti gadījumi.
Viss pasākums tika ieturēts kolhoza laika stilā – sākot jau ar brokastīm, kur cienastā bija īsta laukos vārīta aukstā gaļa. Attiecīgā stilā tika ieturētas arī pusdienas. Un lai nu ko, bet to, ka "Dzintarzemē" pavāres mācēja garšīgi gatavot, to atceras daudzi vēl tagad. Pēc tam viesi devās aplūkot Džūkstes pagastu, bet vietējie stāstnieki atcerējās, kā bija jāpalīdz vecākiem cilvēkiem dažādos darbos, piemēram, sakraut malku. Pēc tam atkal stāsti, stāsti – gan skarbi, bēdīgi, gan drastiski un tik smieklīgi, ka pēc dažiem vai jāslauka asaras.