7. aprīlis – Pasaules veselības diena. Šogad tā veltīta veselības aizsardzības jautājumiem, kas saistīti ar klimata izmaiņām. Eiropā iedzīvotāju veselību apdraud karstuma un aukstuma viļņi, pārmērīgi nokrišņi un citas katastrofas. Ko darīt? Pievērsieties kustīgam dzīvesveidam, mazāk izmantojiet personīgo auto, vairāk uzturā lietojiet svaigus, dabīgi audzētus produktus, mazāk lietojiet gaļu, samaziniet ikdienā lietojamo ķīmisko produktu apjomu, rūpējieties par savu aizsardzību pret infekcijas slimībām, ievērojiet personīgo higiēnu!

Apstākļi, kas no klimata viedokļa apdraud sabiedrības veselību Eiropā, ir:
samazinās aukstuma periods, tomēr pastāv iespēja periodiskiem ekstremāliem aukstuma brīžiem;
palielinās karstuma periods;
palielinās karstuma viļņu iespējamība;
palielinās katastrofālu nokrišņu un citu dabas katastrofu īpatsvars;
palielinās iespēja ekstremālām ūdens līmeņa svārstībām (plūdu risks).

Kā informēja Veselības ministrijas Komunikācijas departamenta Preses centra pārstāvis Oskars Šneiders, karstuma viļņu ietekmei visvairāk pakļauti gados veci cilvēki, bērni, nodarbinātie, kuru darba vietas ir ārpus telpām un bezpajumtnieki. Sociāli neaizsargātās sabiedrības grupas pakļautas arī Ekstremāla aukstuma radītiem veselības traucējumiem. Ziemeļeiropā klimatam kļūstot mitrākam, palielinās elpošanas orgānu slimību skaits.
Augstākas temperatūras veicina baktēriju attīstību pārtikā un vidē, kā arī infekciju slimību pārnēsājošo kukaiņu izplatību. Tādēļ veselības sistēmām riska zonās jāpastiprina aizsardzības pasākumi: vakcinācija, slimību pārnēsātāju uzraudzība un kontrole, ātra slimību diagnostika.
Kļūstot intensīvākai saules radiācijai, palielinās risks saslimstībai ar ādas vēzi.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas saistās ar klimata izmaiņām, ir ūdens apgādes drošība, jo ūdens straumju samazināšanās vasarās var novest pie tīra saldūdens trūkuma un palielināta piesārņojuma.
Klimata pārmaiņu radīto veselības problēmu risināšana rada papildus slodzi veselības sektoram, savukārt klimata ietekmē radušies ekonomiskie zaudējumi samazina iespēju veselības sektoram saņemt papildus finansiālu atbalstu.
Veselības ministrija uzsver, ka katrs var dot savu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanai vai aizsardzībai pret to ietekmi, tādējādi veicinot savu veselību. Tas ir pavisam vienkārši – pievērsieties kustīgam dzīvesveidam, mazāk izmantojiet personīgo auto, vairāk uzturā lietojiet svaigus, dabīgi audzētus produktus, mazāk lietojiet gaļu, samaziniet ikdienā lietojamo ķīmisko produktu apjomu, rūpējieties par savu aizsardzību pret infekcijas slimībām, ievērojot personīgo higiēnu un vakcinējoties, nepakļaujiet sevi pārmērīgai saules ietekmei.