Daudzas sīpolpuķes mūs iepriecina tieši pavasarī. Un viena no krāšņākajām ir karaliskā fritilārija – Fritilaria imperialis, kas ir viena no 100 fritilāriju sugām. Bet augs pieder liliju dzimtai.

Vācieši karalisko fritilāriju dēvē par ķeizarkroni. Dārznieki ir izveidojuši šī auga šķirnes ar vairāku toņu oranžiem un dzelteniem ziediem. Augi arī labi padodas uzziedināšanai, griezti ziedi labi izskatās vāzē. Taču augam un tā sīpoliem ir specifiska, ne katram tīkama smarža. Fritilārija izaug līdz viena metra garumam. Jūnijā lapas un stublājs nokrīt. Sīpols paliek zemē. Ap to veidojas jauni meitsīpoli, tāpēc laiku pa laikam, sīpoli ir jāpārstāda. Augs labi vairojas. Kad auga virsējā daļa nokritusi, sīpolus izrok, apžāvē un cenšas iestādīt augustā, jo līdz ziemai tam jāpaspēj iesakņoties. Dažkārt fritilārijām vērojama parādība, ko sauc par fasciāciju. Pārveidojas auga stublājs, tas kļūst plakans, lentveidīgs, dažkārt fasciācijas rezultātā saaug zari, ziedkopas, augļi.
Attēlā Karaliskai fritilārijai fasciācija vērojama tukumnieces Vijas Strautmanes dārzā