Kadiķi, tāpat kā egli un priedi, vispirms mēs asociējam ar mežu, taču mūsdienās nav iespējams novilkt striktu līniju starp augiem, kas aug tikai mežā, pļavā, bet kas dārzā. Mežs ienāk dārzos, un kadiķis ir viens no tipiskajiem savvaļas augiem, kas lieliski iejūtas apstādījumos un parkos kā košumaugs. Laikam ritot ir mainījusies tā nozīme – no auga, kurš izmantots maģijai un rituāliem, kas lietots kā ārstniecības līdzeklis jau kopš Viduslaikiem, tagad tas ir kļuvis par vienu no skujeņiem, kas ir mūsdienu dārza laba izskata sastāvdaļa.

Kādas ir pirmās asociācijas, kas pārņem, izdzirdot vārdu kadiķis? Aizveram acis un iedomājamies – klajākas meža vietas ar sīkiem krūmiņiem, kuriem ir asas adatas un īpatnēja, ēteriska smarža, kas piepilda degunu, pietuvinot tam nolauztu zariņu vai saberžot smalkās adatiņas. Zili melnas odziņas, sviesta nazīši un karotītes no kadiķa koka ar to pašu, nesajaucamo smaržu, kas neizgaro pat pēc vairāku gadu lietošanas. Ausīs vēl skan vecmāmiņas balss, ka kadiķis jau mīl tikai ļoti tīru gaisu un pilsētā to nesastapt. Jā, kā gan tagad tas ir mainījies! Kopš kadiķi no savvaļas ievilināja dārzā, to vairs neatpazīt!

Lai ikviena dārza skaista rota būtu kadiķis, ir noderīgi zināt katras šķirnes priekšrocības. Sāksim ar maza auguma kadiķiem – klajeniskajiem. Kā jau to nosaukums vēsta, ar šiem kadiķiem iespējams nosegt augsni lielākās platībās. Tie ir tikai 0,2 metrus augsti, kā, piemēram, Juniperus horizontalis «Jade River» vai 0,3 metrus augsti kā Juniperus communis «Repanda», kuru zari stiepjas uz sāniem, veidojot vienmērīgu, zaļu sedziņu. Klajeniskie kadiķi ir ļoti dekoratīvi, vidēji prasīgi. Vislabāk tie jutīsies vāji skābā vai neitrālā augsnē, saulainā vai daļēji noēnotā vietā un mitrā augsnē. Augi ir piemēroti pilsētas apstākļiem.

Augumā prāvāki ir kadiķi ar izplestiem vainagiem, taču par krūmiem tos pagrūti nosaukt. Tie lieliski izskatīsies gan kā soliteraugi, gan stādīti grupās. Piemēram, Juniperus x pfitzeriana «Pfitzer» var sasniegt 0,8 metru augstumu, bet Fitcera kadiķis Juniperus x pfitzeriana «Mint Julep» pat 1,2 metru augstumu. Abi šie kadiķi augs saulainā vai daļēji noēnotā vietā, vidēji mitrā, vāji skābā vai sārmainā, barības vielas saturošā augsnē. Augi ir piemēroti pilsētas apstākļiem, bet nepacietīgiem dārzniekiem ideāls būs „Mint Julep“ kadiķis, kas ir ātraudzīgs un lepojas ar dekoratīvām, skaistām ogām. Ja dārzā piemērotāks šķiet augumā prāvāks augs, tad jāskatās uz vēdekļveida kadiķiem, kā, piemēram, Juniperus sabina „Erecta“, kas sasniedz 1,5 metru augstumu vai uz Juniperus squamata «Meyeri», kurš var sasniegt pat 2-4 metru augstumu. Arī šie kadiķi ir piemēroti pilsētas apstākļiem un pēc sava izskata līdzinās savvaļā augošajiem. Augiem patiks saulaina vai daļēji noēnota vieta, vāji skāba vai neitrāla, mitra augsne.

Paši lielākie un cipresēm līdzīgie ir kolonveida kadiķi, kas spēj sasniegt 2,5 metrus. Šādi ir , piemēram, Juniperus communis «Cracovica» un Juniperus communis «Hibernica» šķirņu pārstāvji. Tāpat kā visiem iepriekš minētajiem augiem, arī šiem, piemērota būs saulaina vai daļēji noēnota atrašanās vieta, vidēji mitra, caurlaidīga, vidēji bagāta, vāji skāba (pH 5,5 – 6) augsne. Šīm „ziemeļu cipresēm“ nav ieteicama ļoti bagāta un smaga augsne. Lai pasargātu skaistos kolonveida kadiķu stāvus no sniega postījumiem, tos ziemā ieteicams apsiet, lai sniega sega neizgāž zarus. Pavasarī jūtīgās šķirnes ieteicams apklāt ar agrotīklu, lai pasargātu no saules apdegumiem. Arī šos kadiķus stāda atsevišķi vai grupās. Taču šie eksemplāri ir nedaudz kaprīzāki un pilsētas apstākļos augs tikai tad, ja augsne būs labi kopta – ielabota, mulčēta un laistīta. Vainaga izskatu iespējams uzlabot to formējot, ieplānojot šos darbus aprīļa beigās vai maija sākumā.

Kad pieņemts galīgais lēmums par dārza rotas – kadiķa izvēli, vislabāk doties uz kokaudzētavām, kur var gan iegādāties kadiķu stādus, gan uzreiz saņemt speciālistu konsultāciju par izvēlētās šķirnes kopšanu, attālumiem stādot dēstus grupās vai veidojot no tiem dzīvžogu un uzzināt citas īpašas nianses, kas saistītas ar konkrēto šķirni. Kokaudzētavās praktiski ir minimāla iespēja iegādāties mūsu laika apstākļiem nepiemērotu kadiķi, kas būtu atceļojis no kādas eksotiskas valsts. Kokaudzētavās būs iespējams novērtēt pieejamo kadiķu sugu bagātību, jo šie augi atšķiras ne tikai kā iepriekš minēts, ar savu vainaga veidu un augumu, bet arī ar skuju veidu, krāsu,augļiem un ziediem, kas ir gan pamanāmi, gan reizēm arī nē.

Vai jūs zinājāt, ka:

– Kadiķa enerģija ir ļoti spēcīga, un tai piemīt attīrošs efekts, kas iedarbojas uz cilvēka enerģētisko lauku, kā arī uz telpu ap to. Daudzas pasaules tautas, šīs īpašības dēļ to izmanto rituālajās kvēpināšanās.

– Latvijas lielākais kadiķis ir Baložu kadiķis, kura apkārtmērs ir 2,80 m un augstums 9,3 m.

– Jau pirms 3500 gadiem ēģiptieši no dažādām zālītēm un kadiķa gatavoja mutes skalojamo līdzekli.

– Kadiķa izplatība savvaļā ir teritorijās no Ziemeļamerikas līdz Dienvidgrenlandei, Eiropā, Ziemeļāfrikā un pat Austrumāzijā.