Šo otrdien, 12. martā, Tieslietu ministrijā tika izskatīti Hipotekārās kreditēšanas likuma punkti, lai atvieglotu, uzlabotu, kā arī kontrolētu kredītņēmēju un kredītdevēju attiecības. Lai gan likums plānots iespējami labvēlīgāks kredītņēmējiem, tomēr Hipotekārās kreditēšanas likuma izstrādes darba grupā ideja par „nolikto atslēgu principu” netika atbalstīta. Situāciju komentē Latvijas kredītņēmēju apvienība (LAKRA) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Hipotekārās kreditēšanas likuma izstrādes darba grupas ietvaros secināts, ka šobrīd nav noteikti vispārīgi principi, kas piemērojami hipotekārā kredītlīguma tiesiskajām attiecībām un normatīvais regulējums attiecībā uz hipotekārās kreditēšanas līgumiem ir sadrumstalots un nepārskatāms. Tāpat tirgū konstatēta virkne problēmu, kurām nepieciešami risinājumi.

2012. gada laikā izsniegti 554 682 hipotekārie kredīti (Avots: Latvijas Banka), kas ir ilgtermiņa aizdevumi mājokļa iegādei, labiekārtošanai, remontam un būvniecībai. Šis kredīts tiek nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu. Ja Hipotekārās kreditēšanas likumā tiktu iekļauts Amerikā pastāvošais „nolikto atslēgu princips”, tad situācijā, kad kredītņēmējs nespēj atmaksāt mājoklim paņemto kredītu, viņš atdod šo īpašumu bankai („atdod savas atslēgas”) un pat, ja tā vērtība nesedz visu kredīta summu, saistības ir nokārtotas, un aizdevējs vairs nevar izteikt nekādas pretenzijas pret kredītņēmēju.

Latvijas kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes loceklis Jānis Āboliņš pauž sarūgtinājumu par darba grupas lēmumu neatbalstīt „nolikto atslēgu principu”: „Gandrīz trešdaļai hipotekāro kredītu ņēmēju ir grūtības laikus atmaksāt aizņēmumu. „Nolikto atslēgu princips” kredītņēmējiem galējā situācijā sniegtu jaunu risinājumu. Nepieņemot šo „nolikto atslēgu principu” politiķi tomēr vairāk nostājas banku pusē, un ļaus arī turpmāk neizvērtēt īpašuma stāvokli, kādam tiek piešķirts kredīts.” LAKRA pauž savu atbalstu Hipotekārās kreditēšanas likumprojekta izstrādei, jo tādejādi tiktu pasargāts kredītņēmējs un uzlabotas kredītņēmēju un kredītdevēju attiecības. Hipotekārās kreditēšanas likums nodrošinātu augstu patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību. Tieslietu ministrija patērētāju kreditēšanas likumprojektā ierosināja stingras prasības un noteikumus kreditēšanas starpniekiem un pārstāvjiem, kas izsniedz kredītus. Ir bijis laiks, kad hipotekāro kredītu ņēmējiem nebija ne jausmas, uz ko viņi „parakstās” vairāku gadu garumā, jo zināja, cik ir aizņēmušies, bet neapzinājās, cik gadu laikā samaksās procentos. LAKRA uzsver, ka Hipotekārās kreditēšanas likuma izveide samazinās riskus un palielinās atbildību abām darījumā iesaistītajām pusēm. Regulējumi ir nepieciešami, jo kredītņēmēju zināšanas nav pietiekošas, kā rezultātā saistību laikā viņus var sagaidīt nepatīkami pārsteigumi.

PTAC skaidro, ka patērētājiem Hipotekārās kreditēšanas normatīvā akta izstrāde ir būtiska, jo fiziskas personas (patērētāji) ir visneaizsargātākā kreditēšanas līguma, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (ķīlu), iesaistītās puses. Patērētāju rīcībā, salīdzinot ar komersantiem, ir ierobežotāki administratīvie, personāla, finanšu un intelektuālie resursi savu tiesību pilnvērtīgas aizsardzības nodrošināšanai. Savukārt, normatīvajam aktam ir ne tikai regulējoša, bet arī sabiedrību izglītojoša funkcija.

Par „nolikto atslēgu principu” PTAC nav viennozīmīga vērtējuma. PTAC pauž bažas, ka šī principa realizācija varētu ietekmēt hipotekāro kredītu izmaksas, kā rezultātā šāds kredīts varētu būt dārgāks un nepieejams patērētājam. Tā kā priekšlikums tika izteikts, lai novērstu situācijas, kad patērētājam, nespējot veikt kredīta atmaksas, bez īpašuma atsavināšanas jāmaksā vēl ievērojamas naudas summas kredīta segšanai, jo īpašuma reālā vērtība ir pārvērtēta, tad PTAC atzīst, ka vairāk atbalsta darba grupas ietvaros piedāvāto variantu par nekustamā īpašuma novērtēšanas stingrāku prasību ieviešanu.

Šobrīd kreditēšanā lielākā atbildība gulstas uz kredītņēmēju, tāpēc LAKRA, kas ir kredītņēmējus aizstāvoša organizācija, atbalsta Hipotekārās kreditēšanas likuma izstrādi, lai atbildība starp bankām un kredītņēmējiem būtu sadalīta taisnīgi. Jānis Āboliņš uzsver: „Jaunā likuma pieņemšanas gadījumā kredītņēmēji varēs justies drošāk, tiks atdzīvināts īres un nekustamo īpašumu tirgus, kā arī sekmēts iekšējā patēriņa pieaugums.”