„Ģimenes ārstu sistēmā nepieciešamas kompleksas pārmaiņas un būtiski uzlabojumi, īpaši attiecībā uz pediatriju. Jāpanāk, lai ģimenes ārstiem uzticas, tie ir pieejami, un jāpaaugstina to darba kvalitāte,” otrdien, 18. decembrī, Saeimas Demogrāfijas apakškomisijai ar Veselības ministrijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem pārrunājot veselības aprūpes pieejamību, uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks.

Turklāt I. Parādnieks uzsver, ka to iespējams panākt ar racionālu un efektīvu līdzekļu plānošanu jau esošā finansējuma ietvaros.

„Šobrīd daudzus vecākus neapmierina bērnu veselības aprūpes sistēma. Ir svarīgi panākt, lai vecāki uzticas savam ģimenes ārstam, nevis vairākkārt vēršas pie vairākiem ārstiem, lai pārbaudītu diagnozi, par ko maksā valsts” uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs.

61 %bērnu ir uzskaitē pie ģimenes ārsta un tikai 28 procenti bērnu ― pie pediatra, deputātus informēja Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka. Pediatri ir primārās pieejamības ārsti, taču sastopami stacionāros, tādējādi praktiski viņi nestrādā tur, kur viņu zināšanas palīdzētu rūpēties arī par bērnu veselības profilaksi, ne tikai ārstēšanu. Turklāt tikai 17 %cilvēku ir apmierināti ar bērnu veselības aprūpes sistēmu, komisijas sēdē sacīja S. Salaka.

„Konstatējām, ka liela problēma ir ģimenes ārstu pieejamība tieši reģionos. Ģimenes ārsti koncentrējas lielajās pilsētās, un nav izstrādāta motivācijas sistēma, kas veicinātu to pieejamību mazāk apdzīvotās vietās. Tostarp veidojas situācija, ka par ģimenes ārsta pakalpojumiem maksā arī tie nodokļu maksātāji, kuri nevar piekļūt valsts apmaksātajiem ģimenes ārstu pakalpojumiem, bet dodas pie ārstiem citur,” uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs. Apakškomisijas deputāti bija vienisprātis, ka jāveicina reģionālie bērnu veselības centri, kur vienuviet pieejami visi mātes un bērna veselībai nepieciešamie speciālisti.

„Deputāti bija vienisprātis, ka ģimenes ārstu sistēmas efektivizēšanai pēc iespējas ātrāk jāievieš e-veselības projekts. Tāpat jāatbalsta multidisciplināras komandas ārstu praksēs ― ciešāka ģimenes ārstu sadarbība ar citiem medicīnas speciālistiem, tostarp pediatriem un vecmātēm. Jāveicina arī ģimenes ārstu kopprakšu veidošana, lai vismaz viens no koppraksē strādājošiem ģimenes ārstiem specializētos arī pediatrijā,” norādīja I. Parādnieks.

Vecāki visaugstāk novērtē tos pediatrus, kuri ir pieejami, labprāt apmeklē bērnus mājas vizītēs un pietiekami izskaidro bērna saslimšanu un sniedz nosūtījumus pie citiem ārstiem, informēja S. Salaka.

Bērniem, kuri cietuši no seksuālas vardarbības, mēnešiem ilgi jāgaida uz valsts apmaksāto rehabilitāciju, problēmu akcentēja apakškomisijas deputāte Daina Kazāka (RP). „Lai bērniem nebūtu jāgaida rindā, jāpaātrina tiesu psiholoģijas un psihiatrijas ekspertīzes, palielinot kvotu skaitu no piecām mēnesī uz divdesmit,” akcentēja D. Kazāka, uzsverot, ka jānodrošina savlaicīga diagnosticēšana, ārstniecība un rehabilitācija.

Uzklausot Veselības ministrijas ziņojumu par esošo situāciju un plānotajiem uzlabojumiem, apakškomisijas deputāti atzina, ka ministrijas uzsāktais darbs pie ģimenes ārstu sistēmas uzlabošanas ir pareizs, taču tam jānotiek dinamiskāk. Lai pārmaiņu īstenošana notiktu veiksmīgi, ņemot vērā plašas sabiedrības intereses, risinājumu meklēšanā jāsadarbojas ar profesionālajām un nevalstiskajām organizācijām, norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs.

Demogrāfijas apakškomisija trešdien, 18. decembrī, tikās ar Veselības ministrijas parlamentāro sekretāri Lieni Cipuli, Māmiņu kluba vadītāju Sandiju Salaku un Latvijas Vecmāšu asociācijas prezidenti Kristīni Emburi-Zapoļsku.