Francijā 9. februārī stājās spēkā ASV lauksaimniecības biznesa «Monsanto» radītās ģenētiski modificētas kukurūzas «MON810» aizliegums, ko izraisīja jauni zinātnieku brīdinājumi par ģenētiski modificētu augu iespaidu uz vidi.

Francija plāno vērsties Eiropas Savienībā (ES), aicinot oficiāli aizliegt ģenētiski modificētās kukurūzas audzēšanu blokā. Eiropas Komisija (EK) atļāvusi 27 nāciju blokā audzēt ģenētiski modificēto kukurūzu «MON810».
Arī Eiropas Savienība (ES) šogad plāno pārskatīt šīs kukurūzas audzēšanas atļauju.
«Monsanto» radītā kukurūza bija vienīgais ģenētiski modificētais lauksaimniecības kultūras augs, kas tika audzēts Francijā. Taču pēc jauniem zinātnieku brīdinājumiem Francijas valdība pagājušajā mēnesī sāka izstrādāt likumprojektu, lai aizliegtu kukurūzas «MON810» audzēšanu.
Francijas kukurūzas audzētāji plāno apstrīdēt likumu tiesā. Arī «Monsanto» cenšas bloķēt Francijas centienos aizliegt tās produktu, nodēvējot Parīzes darbības par nelikumīgām un biotehnoloģiju sektoram kaitējošām.
Pēc Kukurūzas audzētāju asociācijas aprēķiniem, šogad Francijā ar ģenētiski modificētās kukurūzas sēklām būtu apsēti aptuveni 100 000 hektāri, salīdzinājumā ar 22 000 hektāriem pagājušajā gadā. Līdz ar to aizliegums zemniekiem nodarītu zaudējumus aptuveni 10 miljonu eiro (7,03 miljonu latu) apmērā.
Aizliegums seko Francijas Pagaidu pārvaldes ģenētiski modificētu organismu lietās ziņojumam, kurā paustas nopietnas šaubas par ģenētiski modificētas kukurūzas «MON810» drošību.
Pētījuma autori norādīja uz "vairākiem jauniem zinātniskiem faktiem par to negatīvo iespaidu uz floru un faunu".
Pārvaldes priekšsēdētājs Žans Fransuā Le Grāns sacīja, ka jaunos pētījumos konstatēts, ka ģenētiski modificēta kukurūza «MON810» atstāj iespaidu uz insektiem, sliekām un mikroorganismiem.
Pastāv arī bažas, ka ģenētiski modificēto kukurūzu ziedputekšņi varētu pārvietoties daudz tālāk, nekā agrāk uzskatīts, iespējams pat vairākus simtus kilometru.
Jaunie atklājumi izdarīti vairākos pētījumos par ģenētiski modificēto augu iespaidu uz vidi.
Arizonas universitātes entomologi pētījuši kaitēkļus un kukaiņus ģenētiski modificētas kokvilnas un kukurūzas laukos Austrālijā, Ķīnā, Spānijā un ASV.
Zinātnieki kokvilnas laukos Misisipi un Arkanzasā atklājuši ģenētiskas mutācijas kaitēkļos «Helicoverpa zea», kuriem notikušas nelielas DNS izmaiņas, lai palīdzētu pretoties toksīnam, ko ģenētiskās modifikācijas rezultātā izdala kokvilnas augs kaitēkļu atbaidīšanai.
Citos sējumos citās valstīs nav atklātas izmaiņas kukaiņos.
Ģenētiski modificētā kokvilna satur baktērijas «Bacillus thuringiensis» (Bt) toksīnu kaitēkļu atbaidīšanai, taču pētījumā atklāts, ka vairākos laukos kaitēkļi ir kļuvuši rezistenti pret toksīnu «Bt Cry1Ac».
"Šeit mēs redzam evolūciju notikumu vietā. Šis ir pirmais dokumentētais gadījums par radušos rezistenci pret Bt toksīnu saturošu augu," norādīja viens no zinātniekiem Brūss Tabašniks.
Jaunas kokvilnas augu modifikācijas, kas satur kombinētus «Cry2Ab» un «Cry1Ac» toksīnus, veiksmīgi atbaida arī rezistentos kaitēkļus, viņš piebilda.
Vides aizsardzības grupas jau sen ir prognozēja, ka kaitēkļi kļūs rezistenti pret transgēnu toksīniem, līdzīgi kā pret ķīmiskajiem insekticīdiem. Un lai cīnītos pret noturīgajiem kaitēkļiem, zinātniekiem nāktos pielietot vairāk vai cita veida toksīnus.
«Helicoverpa zea» rezistence pret toksīniem visātrāk radās tādās vietās, kur apkārtnē bija maz vai nebija vispār parasti sējumi bez ģenētiski modificētiem augiem.
«Monsanto» 1996. gadā izstrādātā Bt toksīnu saturošā kokvilna un kukurūza tiek audzēta vairāk nekā 162 miljonos hektāru visā pasaulē.