Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojās, ka darba nedēļa nedrīkst būt ilgāka par 48 stundām – tā ilgāka var būt vienīgi tad, ja daba ņēmējs pats to vēlas. Turklāt pagaidu darbiniekiem jau no pirmās darba dienas ir jābūt tādām pat tiesībām kā pastāvīgajiem darbiniekiem.

Šī vienošanās sekmēs domstarpību izbeigšanos starp Lielbritānijas un Francijas vadītajām valstu grupām, kam bija atšķirīgi uzskati par ES darba tirgus politiku. Londona debatēs aizstāvēja liberālās ekonomikas ieskatus, kamēr francūži aicināja iestāties par minimāliem sociālajiem standartiem.

"Šodien sanāksmē mēs panācām vienošanos par divām būtiskām direktīvām – par darba ilgumu un pagaidu darbiniekiem," sacīja patlaban ES prezidējošās Slovēnijas darba lietu ministre Marjeta Kotmane.

"Kompromisa priekšlikums, kurā pamatojoties tika panākta vienošanās, nodrošina darbinieku nepieciešamo aizsardzību un elastīgumu attiecībā uz darba laika izkārtojumu," pēc savienības 27 dalībvalstu darba lietu ministru tikšanās sacīja Kotmane.

Vienošanās paredz, ka Lielbritānijā arī turpmāk darba nedēļa varēs būt ilgāka par 48 stundām, pateicoties izņēmuma tiesībām, kas noteiktas ES 1993.gada likumā.

"Šī vienošanās nozīmē, ka cilvēki saglabā tiesības pelnīt virsstundu laikā, bet uzņēmumi intensīvāka darba periodos varēs tikt galā ar papildslodzi," sacīja Lielbritānijas uzņēmējdarbības ministrs Džons Hatons.