Pirmdien, 19. maijā, Centrālā vēlēšanu komisija lika vēlēšanu komisijām pārbaudīt elektronisko balsošanas sistēmu «Balsis». 858. vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Limanskis un sekretārs Lauris Kaminskis pastāstīja, ka vēlēšanu komisijām sistēma jāpārbauda laikā no 7.00 rītā līdz 16.00, lai laikus sagatavotos balsu skaitīšanai vēlēšanu noslēgumā 24. maijā.

Jāizvēlas viens no 14 sarakstiem

EP vēlēšanās Latvijai jāievēl astoņi deputāti. Visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs kopā jāievēl 751 deputāts.

EP vēlēšanām Latvijā ir reģistrēti 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauti 170 deputātu kandidāti. Tādējādi uz vienu no astoņām EP deputātu vietām pretendē vidēji 21 deputātu kandidāts.

No visiem EP vēlēšanu deputātu kandidātiem 110 ir vīrieši, bet 60 sievietes. 159 deputātu kandidātiem ir augstākā izglītība, bet 11 kandidātiem – vidējā izglītība. Vidējais Latvijas EP deputātu kandidātu vecums ir 45,8 gadi. Lielākā daļa jeb 100 deputātu kandidātu kā savu dzīvesvietu norādījuši Rīgu.

Piedalās Latvijā reģistrēti ES pilsoņi

Līdz 16. maijam Latvijas vēlētāju sarakstos EP vēlēšanām bija reģistrēti 1 473 043 balsstiesīgi pilsoņi. EP vēlēšanām Latvijā ir reģistrējušies 326 citu ES dalībvalstu pilsoņi, no tiem visvairāk Lietuvas pilsoņu (124), Vācijas pilsoņu (60) un Igaunijas pilsoņu (35). Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri ir reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā un Latvijas Vēlētāju reģistrā. Latvijas vēlētāju sarakstos ir iekļauti tie citu ES dalībvalstu pilsoņi, kuri pieteicās vēlēšanām Latvijā līdz 24. aprīlim, kā arī tie Latvijas pilsoņi, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir ārvalstīs, bet kuri līdz 27. aprīlim pieteicās balsot pa pastu.

 Iespējama iepriekšēja balsošana

EP vēlēšanās ir iespēja nobalsot iepriekš. Iepriekšējā balsošana notiks trīs dienas pirms vēlēšanu dienas: 1) trešdien, 21. maijā, no 17.00 līdz 20.00, 2) ceturtdien, 22. maijā, no 9.00 līdz 12.00, 3) piektdien, 23. maijā, no 10.00 līdz 16.00. Gan vēlēšanu dienā, gan iepriekšējās balsošanas dienās balsot jādodas uz to vēlēšanu iecirkni, kura sarakstā vēlētājs iekļauts.

Jābalso – savā iecirknī

Vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso EP vēlēšanās, ir iespējams noskaidrot:

1) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) martā vēlētājiem pa pastu izsūtītajos paziņojumos;

2) PMLP mājaslapā www.pmlp.gov vai CVK mājaslapā www.cvk.lv, kur pieejams vēlēšanu iecirkņa noskaidrošanas e-pakalpojums.

3) zvanot uz CVK uzziņu tālr. 67049999. Tālrunis strādā katru dienu no 8.00 līdz 20.00, 23. un 24. maijā – no 7.00 līdz 24.00.

Ja nevar iecirknī…

EP vēlēšanās ir iespēja pieteikt balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī. Iespēju balsot atrašanās vietā var izmantot arī šo vēlētāju aprūpētāji vai slimojošu personu aprūpētāji. Balsošana vēlētāja atrašanās vietā jāpiesaka no 19. līdz 24. maijam, iesniedzot vēlēšanu iecirknī attiecīgu iesniegumu, kurā norādāms vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai. Pieteikums jāparaksta. Ja vēlētājam nepieciešama balsošana dzīvesvietā, iesniegums jānogādā iecirknī, kura sarakstā vēlētājs reģistrēts. Šajā gadījumā arī vēlētāja dzīvesvietai jāatrodas tā iecirkņa teritorijā, kur vēlētājs reģistrēts. Savukārt pieteikums par balsošanu slimnīcā jāiesniedz vēlēšanu iecirknī, kas pašvaldībā apkalpo vēlētājus slimnīcā. Balsošana slimnīcā tiks organizēta neatkarīgi no tā, kur atrodas vēlētāja iecirknis. Nogādāt pieteikumu vēlēšanu iecirknī drīkst jebkura vēlētāja uzticības persona. Pieteikumu vēlētāja vārda iespējams aizpildīt arī vēlēšanu iecirknī. Jāņem vērā, ka vēlēšanu dienā, līdz 12.00 iesniegtie pieteikumi, izpildāmi obligāti, bet pēc 12.00 saņemtie pieteikumi, – ja vēlēšanu komisijai ir iespējams ierasties vēlētāja dzīvesvietā līdz iecirkņu slēgšanai, 20.00.

Balsošanas kārtība

EP vēlēšanās katrs balsotājs saņems vēlēšanu zīmju komplektu ar 14 zīmēm (katras partijas, partiju apvienības kandidātu saraksts ir uzdrukāts uz atsevišķas vēlēšanu zīmes) un vienu vēlēšanu aploksni, kas ir apzīmogota ar konkrētā vēlēšanu iecirkņa zīmogu. Lai nobalsotu, no visām vēlēšanu zīmēm jāizvēlas viena zīme ar to kandidātu sarakstu, par kuru vēlētājs iecerējis balsot. Vēlēšanu zīmē var ar „+” atzīmēt tos kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta, vai izsvītrot tos kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta.

Citas atzīmes nepadara vēlēšanu zīmi nederīgu, taču netiek pieskaitītas attiecīgā kandidāta balsu skaitam. Vēlēšanu zīmē drīkst neizdarīt arī nekādas atzīmes. Ar šādu balsojumu vēlētājs parāda, ka piekrīt partijas vai partiju apvienības iesniegtajam kandidātu izkārtojumam. Kad zīme aizpildīta, tā jāievieto vēlēšanu aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē.