Tā uzskata Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Diskusijās par Latvijas pievienošanos eirozonai no nākamā gada 1. janvāra nereti izskan arī skeptiski viedokļi. Tiem, kas meklē atbildes un analizē argumentus, gribu uzsvērt – eiro ieviešana ir nozīmīga politiskā izšķiršanās par to, vai nākotnē Latviju gribam redzēt drošākas un stabilākas ekonomiskās izaugsmes vidē vai nē. Jāpiekrīt viedoklim, ka eiro noteikti nav absolūtas zāles visām valsts problēmām. Taču tam jāsniedz drošība pret ekonomiskiem un finanšu tirgus satricinājumiem. Eiro jau tagad ir TOP 3 valūta pasaulē, un mēs kļūsim par pilntiesīgiem šīs lielās valūtas savienības dalībniekiem.

Kas notiek, ja sakām nē?

Zīmēt drūmu bildi par to, kas sagaida Latviju, ja eiro netiek ieviests, šobrīd nav pamata. Taču jāapzinās, ka, atsakoties no eiro, būtībā runājam par iespējamiem negūtiem labumiem sabiedrībai. Tiek uzskatīts, kas iestāšanās eirozonā veicinās investoru drošības sajūtu attīstīt Latvijā jaunus biznesus, kas varētu stimulēt jaunu darbavietu veidošanos, vienlaikus ietekmējot arī atalgojuma līmeņa celšanos. Neiestāšanās gadījumā šīs gaidas netiks realizētas, bet skaidra plāna par alternatīvu motivāciju, kas uzņēmējus stimulētu investēt Latvijā, patlaban neredzam.

Kas vēl mainītos, atsakoties no eiro? Jārēķinās, ka tas var ietekmēt Latvijas eksporta pieauguma tempu, kas aizvadītajos trīs gados ir bijis valsts ekonomikas galvenais vilcējspēks. Turklāt Latvijas uzņēmējiem būs grūtāk iegūt sadarbības partnerus, kuri labprāt izvēlas eirozonas stabilitāti kā kritēriju. Vēl uzņēmumi zaudētu iespēju atteikties no eiro konvertēšanas izmaksām. Tāpat jārēķinās ar zināmu investoru intereses kritumu par Latviju.

Izmaiņas, atsakoties no eiro, noteikti skartu arī kredītņēmējus. Eiro valūtā ņemtie kredīti īstermiņā nekādas izmaiņas nepiedzīvotu, taču latu kredītu mainīgās likmes var pieaugt– tas atkarīgs, vai un kā uz šādu notikumu pavērsienu reaģēs tirgus, ko pagaidām grūti prognozēt.

Ja lēmums par eiro tiek izņemts no Latvijas dienaskārtības, jārēķinās, ka arī finanšu resursi Latvijas valstij kā aizņēmējam, visticamāk, būtu dārgāki. Šobrīd Latvijai pieejamie lētie finanšu resursi par salīdzinoši ļoti zemiem procentiem (zem 3%) ir zināms avanss un ārējo investoru vēlme ieguldīt ekonomikā, kas stabili atgūstas no iepriekš pieļautajām politikas kļūdām un īsteno atbildīgu politiku. Ja Latvija aizsākto ceļu turpinās, varam vēl vairāk mazināt savus riskus un līdz ar to – arī valsts procentu maksājumus.

Stabilitāte kredītņēmējiem

Jāatgādina, ka eiro valūta jau vairākus gadus ir nesaraujami saistīta ar mūsu valsts ekonomiku – jau tagad gandrīz puse naudas Latvijā tiek noguldīta eiro, vairāk nekā 80% mājsaimniecību un uzņēmumu kredītu tiek ņemti eiro, un arī 60% ārējo norēķinu par precēm un pakalpojumiem tiek veikti eiro.

Pievienojoties tik lielai valūtas savienībai, kāda ir eiro, iedzīvotāji ar ilgtermiņa kredītu mājokļa iegādei vai remontam varēs daudz drošāk rēķināties ar to, ka kredīta maksājums krīzes situācijās būs stabils un nepieaugs vairākas reizes. Turpmāk vairs nebūs atšķirības starp lata un eiro mainīgajām procentu likmēm. Smagākajā krīzes laikā Latvijā RIGIBOR likme brīžiem pārsniedza pat 15%, savukārt EURIBOR šajā laikā nepārsniedza 2% robežu. Kredīta ņēmējiem latos ar mainīgo likmi 2009. gadā maksājuma procenti pieauga tiešām dramatiski. Tiem, kas ņēmuši kredītus eiro, bet ienākumus saņem latos vai otrādi, pēc eiro ieviešanas atkritīs arī naudas konvertācijas izmaksas.

Dzīves dārdzība – globāla tendence

Bieži tiek uzdots jautājums, vai dzīve pēc eiro kļūs dārgāka. Svarīgi ir saprast, ka, tieši tāpat kā 2006., 2007.vai 2008. gadā, arī 2014. gadā zināmas preces vai pakalpojumi kļūs dārgāki, un kopumā dzīves dārdzība virzīsies uz augšu – tā ir tendence, kas skar visu valstu ekonomikas visā pasaulē. Tajā pat laikā Latvijas mērķis ir panākt, lai arī mūsu ieņēmumi turpina pieaugt. Tāpēc ir svarīgi, lai valstī ieplūst investīcijas un tiek radītas jaunas darba vietas. Latvijas lēmums iestāties Eiropas monetārajā savienībā ir viens no tiem lielajiem un svarīgajiem lēmumiem, kas mūsu ekonomiku padarīs stabilāku un saprotamāku ilgtermiņa investoriem. Kaut gan bažas par eirozonas stabilitāti ir saprotamas, pievienošanās tai ir aktīvas pozīcijas izvēle, kas ļaus Latvijai būt to valstu vidū, kas kopīgi ar spēcīgajām ekonomikām lemj par savas valsts un Eiropas nākotni, un krīzes situācijā tai būs pieejami nepieciešamie finanšu resursi.