Vienotās Eiropas valūtas eiro ieviešana nav Latvijas valdības šī brīža untums, bet vairāku valdību stratēģiska apņemšanās, kuras sasniegšanai esam pavisam tuvu. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, trešdien, 16. janvārī, komisijas sēdē deputātiem, vērtējot Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanu Latvijā un sabiedrības informēšanas kampaņu.

„Šodienas komisijas sēdē turpinājām pagājušajā nedēļā aizsākto diskusiju par eiro ieviešanu Latvijā. Deputātiem bija iespēja iztaujāt finanšu ministru Andri Vilku un Eiropas jautājumu ekspertus. Diskusija vēlreiz apliecināja, ka vienotās Eiropas valūtas eiro ieviešana ir Latvijas ilgtermiņa stratēģiska apņemšanās, kuras īstenošana mūsu valsts dienaskārtībā nav parādījusies tikai tagad,” sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica.

To apliecināja arī Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners, skaidrojot eiro ieviešanas lēmuma hronoloģiju no Eiropas tiesību viedokļa. Valsts pienākums pilntiesīgi darboties eirozonā ir noteikts ar iestāšanās līgumu Eiropas Savienībā (ES), savukārt Latvijas dalība ES tika izšķirta 2003.gada referendumā. Atbilstoši līgumam par ES darbību lēmumu par datumu, kurā dalībvalsti uzņemt eirozonā, pieņem ES ministru padome, kurai šajos jautājumos ir ekskluzīvas tiesības. Saskaņā ar juridisko procedūru, lai nonāktu līdz lēmumam par dalībvalsts uzņemšanu eirozonā, dalībvalstij nacionālā līmenī ir jāpieņem lēmums par dalību valūtas kursa mehānismā II, un līdz ar šo lēmumu tiek uzsākta virzība uz dalību eirozonā, skaidroja E. Kušners. Latvijas valdība šo lēmumu pieņēma jau 2003. gada beigās pirms iestāšanās ES.

Arī finanšu ministrs A. Vilks vēlreiz uzsvēra, ka dalība eirozonā ir Latvijas stratēģiskais mērķis. Finanšu ministrs, kliedējot sabiedrības bažas par cenu celšanos līdz ar eiro ieviešanu, uzsvēra, ka tirgus dalībnieki apliecinājuši — cenas netiks paaugstinātas.