Šodien, 10. maijā, Džūkstē notika ikgadējais pavasara gadatirgus. Pircējus un pārdevējus ar dziesmām priecēja skolotāja Jura Pavlova muzikālie pagasta bērni. Pēc koncerta visi varēja cienāties ar pelēkajiem zirņiem.

Daudziem Džūkstes ļaudīm pavasara gadatirgi, kopš seniem laikiem, esot bijuši lieli svētki. Kā pastāstīja, šķiet vienīgie, vietējie pašu audzētā tirgotāji, Maruta un Gunārs Baltmaņi, tagad labie laiki ir garām. Pirms gadiem 30, kad Gadatirgū sabrauca visi, no tuvas un tālākas apkārtnes, katram bija dārziņš. Toreiz tirgū varēja nopirkt visu – sākot no kartupeļiem un beidzot ar sivēnu vai aitu.
“Tagad, jau lauku cilvēks nav vērtē, kara laikā lauku ļaudis bija tie, kas pabaroja visu tautu. Tagad mums visu ieved, pašiem nekas vairs nav jādara, bet ko tad, ja atkal būtu karš? Vai Latvija spētu izdzīvot?" jautā Marutas tante.
Jā, tirgotāju tiešām bija pamaz. Bez Marutas tantes, vēl divi tirgotāji no Dobeles – viens ar rožu stādiem, otrs ar plašu dārzeņu un puķu stādu klāstu, puķkope Zenta Plezere no Jaunpils ar gladiolu sīpoliem. Pārējie – jaunu un lietotu apģērbu tirgotāji.
Par to, cik senas ir Džūkstes gadatirgus tradīcijas, diemžēl mums ziņu nav, bet ļoti gribētos cerēt, ka gadatirgi Džūkstē būs arī turpmāk, ka neskatoties ne uz kādām pasaules problēmām, es varēšu pieneņu ziedēšanas laikā aizbraukt uz Džūkstes gadatirgu un nopirkt no Marutas tantes kolosālus dāliju gumus.