Dzidra Sticere darbojas divu tulpju dobēs. Izrauj kādu nezāli dobē. Patiesībā jau nav nemaz ko nīdēt. Lūko rokām, acīm, noglāsta katru tulpes ziedu atsevišķi un visu dobi, kur pavisam kopā 120 tulpju šķirnes izrādās. Dzidras kundze ir pūreniece un, kurš gan Pūres iezemietis nav dārznieks?! Visi, un ar zaļajiem īķšķīšiem.

Kā gan citādāk? Kundze mūs vadā gar dobēm, stāsta: "Lūk, `Hamiltons`. Vai nav skaists?! 10 visdažādāko nosaukumu karalienes. Redz, melnā, bronzas karaliene. Kur nu iegaumēsi visus sarežģītos nosaukumus, ziedu krāsas liek pievērt acu plakstiņus. Mirdz, par daudz vienai reizei. Kālab griezt ziedus?! Lūk, tur jau ir nogrieztas. Vairāk jau audzēju savam, ļaužu priekam. Katrs, kas iet garām, piestāj, papriecājas. Jūs arī. Ar ļaudīm valodojam par puķēm. Tenkas nevācam. Jaunumus dabonu zināt pagastmājā. Zinu, ka priekšsēdētājs Volfs cīnās par brīvu pagastu. Pareizi dara. Vai mēs to neesam pelnījuši?! Esam tak bagāti un skaisti. Par to runa nav. Palūkojieties visapkārt. Pūre atkal paplašinās. Pārabavā būvē jaunu ražotni. Tur, kur lejā labības kalte, šprotes ražos," stāsta Dzidras kundze un rāda savas mīlules.
`Sābas ķēninieni`, arī tās ar cakainā, malām, divām un pat trīs krāsām, ar astēm kā papagailim. "Pirmās tulpes uzziedēja 3. aprīlī. Tagad 20. maijs. Tulpes pilnziedā, un vēlās šķirnes vēl tikai ziedēs," par puķu ilgziedēšanu priecājas kundze.
Šajā dārzā Dzidra tulpes audzē tikai pirmo gadu. "Uz iepriekšējā dārza būvēs māju. Žēl, bet māja arī vajadzīga. Šie te, gar lielceļa malu, ir vecie dārzi. Tos darbiniekiem iedalīja pagājušā gadsimta 30. gados – laikā, kad nodibināja Pūres dārzkopības izmēģinājumu staciju. Katrā daļā bija uzstādītas trīs ābeles: agrā, rudens un ziemas. No daudzām valsts saimniecībām brauca uz Pūri lūkoties, un šo te modeli atzina par labu." Stičeres kundze netic, ka arī šie dārziņi būs mūžīgi. Gan ar laiku to vietā sliesies mājas, ražotnes. Žēl, bet nekas jau šajā dzīvē nav mūžīgs. Bet alpinārijs paliks un Pūres muiža.