Noslēdzoties Valsts policijas, DBS (agrāk «Drošas Braukšanas Skola») un a/s «Balta» organizētajam «Nacionālajam braukšanas testam», www.katubrauc.lv lapā to aizpildījuši 23 230 unikālie lietotāji. Testa mērķis bija likt šoferiem aizdomāties par savu braukšanas kultūru un uzlabot kopējo satiksmes drošību Latvijā. Kā rāda tests, visbiežāk šoferi Latvijā sevi uzskata par «Debespušu meistariem», ko satiksmes eksperti dēvē par tipisku Latvijas šoferi. Tas ir svārstīgs autobraucējs, kurš uzskata, ka dažkārt viņš brauc labi, bet citreiz – slikti. Savukārt vienlaikus ar testu notikusī Valsts policijas darbinieku praktiskās pieredzes aptauja noskaidroja, ka policistu skatījumā drošs šoferis Latvijā ir 35 līdz 44 gadus vecs autovadītājs, kura stāžs ir vismaz 8 gadi.

Kā «Nacionālā braukšanas testa» rezultātu prezentācijā atklāja «Balta» vadības pārstāve Ilze Rassa, tad «Nacionālo braukšanas testu» var uzskatīt par tiešām nacionālu: „No visiem 110 Latvijas novadiem testā iedzīvotāji pārstāv 109 novadus. Mēs esam sasnieguši gana lielu Latvijas autovadītāju daļu, mudinot aizdomāties par savu braukšanas kultūru un tās ietekmi uz satiksmes drošību, ko varam uzskatīt par pozitīvu rezultātu.”

Kopumā „Nacionālo braukšanas testu” ir aizpildījuši 62% vīriešu un 38% sieviešu, kas proporcionāli atspoguļo kopējo autovadītāju dinamiku. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, patlaban Latvijā no visām aktīvajām vadītāju apliecībām 60% ir reģistrētas stirpā dzimuma pārstāvjiem, savukārt 40% – daiļā dzimuma pārstāvēm. No vīriešiem testu visbiežāk ir aizpildījuši vīrieši ar braukšanas stāžu virs 8 gadiem, savukārt sievietes – ar stāžu no 3 līdz 8 gadiem.

Testa rezultāti – biežākie autovadītāju profili Latvijā:

Sievietes                                        Vīrieši

1. «Debespušu meistare»               1. „Debespušu meistars”

2. „Pagriezienu meistare”              2. „Saprātīgs braucējs”

3. „Saprātīgā braucēja”                  3. „Teorētiski – ideāls”

4. „Teorētiski – ideāla”                 4. „Stūres rata meistars”

5. „Satiksmes eksperte”                5. „Zirgspēku pavēlnieks”

Kā rāda tests, Latvijā vistipiskākais braucējs ir «Debespušu meistars», kas bieži maina viedokli par savu braukšanas kultūru, uzskatot, ka dažkārt brauc labi, bet dažkārt – slikti. Viņi ir nepastāvīgi un svārstīgi. Liels prieks, ka gana augstā vietā ir ierindojušies «Saprātīgi braucēji», kurus var dēvēt par gana zinošiem autovadītājiem un kuras spēj pieņemt lēmumus un attiecīgi rīkoties. Visticamāk, ka šī tipa autobraucējiem saistībā ar auto ir kādi neizdarīti tehniski sīkumi, taču tie ir nebūtiski. Prieks, ka starp sievietēm otrās visbiežāk sastopamās autobraucējas Latvijā ir «Pagriezienu meistares», ko var dēvēt par visdrošāko šofera tipu, jo šīs braucējas ir prasmīgas, azartiskas, taču spēkratu vada ar prātu, kas nozīmē, ka Latvijā liela daļa sieviešu auto vada tiešām labi. Savukārt vīriešu vidū drošākais tips ir „Stūres rata meistars”, kas starp visiem vīriešu-autovadītāju tipiem ir ierindojies 4. vietā. «Teorētiski – ideālus» autobraucējus var dēvēt par inteliģentiem šoferiem, kas daudz zina, taču tad, kad ir jārīkojas, viņiem pietrūkst iemaņu. Sarežģītākās situācijās viņi var apjukt un nezināt, kā pareizi rīkoties. Vēl viens pozitīvs faktors, ko atklāj tests, ir fakts, ka nedrošākie autobraucēju tipi Latvijā ir sastopami visretāk – tie ir «Zirgspēku pavēlnieki» un «Satiksmes ekspertes». Šie autobraucēji patiesībā ir pārgalvīgi, viņi atļaujas vairāk nekā citi un maz domā par pārējiem šoferiem.

TOP 5 aktīvākie novadi, no kuriem visvairāk iedzīvotāju ir aizpildījuši testu, ir Ādažu, Ogres, Cēsu, Tukuma un Ķekavas novadi.

Kā atklāja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, liela ietekme uz satiksmes drošību Latvijā ir katra autobraucēja attieksmei un uzvedībai, tāpēc ir svarīgi ar piesaistošām kampaņām, valsts institūciju un citu partneru iesaisti to arvien uzlabot: „Mūsu jaunākā 2012.gada statistika rāda, ka jauni vīrieši vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem ātrumu pārsniedz teju 7 reizes biežāk nekā attiecīgās vecuma grupas autovadītājas-sievietes. Šiem vīriešiem nereti mazāk rūp sava braukšanas kultūra un viņi biežāk nekā sievietes pārkāpj likumu, piemēram, nelieto drošības jostas vai pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Bet, kā zinām, panākt rīcības maiņu ir ļoti grūti, tāpēc tas ir ilgs, pamatīgs darbs, kur ir jāstāsta, jāstāsta un vēlreiz jāstāsta par to, ko nozīmē droša braukšana.”

Starp biežākajiem negadījumu iemesliem Valsts policija min ātrumu un neuzmanību, piemēram, pagriezienos vai pārkārtošanās situācijās. Savukārt policijas darbinieku aptauja rāda, ka visdrošākie autobraucēji Latvijā, kurus visretāk piemeklē problēmas uz ceļa, ir 35 līdz 44 gadus veci autovadītāji, kuru stāžs ir vismaz 8 gadi.

Noslēdzot «Nacionālā Braukšanas testa» prezentāciju, DBS valdes loceklis Artūrs Priednieks klātesošos iepazīstināja ar padomiem, ko būtu vērts ņemt vērā katra tipa šoferim, uzlabojot savu braukšanas kultūru. «Satiksmes ekspertēm» un «Zirgspēku pavēlniekiem» vajadzētu apslāpēt savu pārgalvību un ar cieņu izturēties pret citiem satiksmes dalībniekiem. «Teorētiski – ideāliem» autobraucējiem būtu vēlams uzlabot savas praktiskās auto vadīšanas iemaņas. «Debespušu meistariem» vajadzētu būt uzmanīgākiem, izlēmīgākiem un auto vadīšanas laikā vairāk koncentrēties. «Sapratīgie braucēji» ir gana zinoši, bet būtu vēlams praktisko iemaņu treniņš. Vislabākie autobraucēji ir «Stūres rata meistari» un «Pagriezienu meistares», taču arī šiem autovadītājiem jāapzinās, ka iemaņas nevar pazaudēt, tās arvien jāattīsta un jāuzlabo.

Kā ziņots iepriekš, «Balta» kopā ar Valsts policiju, DBS un portālu «Delfi» no 22. marta līdz 19. aprīlim rīkoja akciju «Nacionālais braukšanas tests», kas bija pieejams saitē www.katubrauc.lv un sociālajos tīklos Facebook.com, Twitter.com un Draugiem.lv. Testa kopējie rezultāti piecās sieviešu un vīriešu kategorijās ļāva noteikt Latvijā izplatītāko stiprā un daiļā dzimuma autobraucēju tipu.

Jauni vīrieši ātrumu pārsniedz 7 reizes biežāk nekā jaunas sievietes

Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīta daiļā dzimuma pārstāve, nereti līdzcilvēki nodomā, ka „tā gadās, ja sieviete pie stūres”. Taču, kā liecina Valsts policijas dati, tad ceļu satiksmes noteikumus biežāk pārkāpj vīrieši. Autovadītāji-vīrieši vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem ātrumu pārsniedz teju 7 reizes biežāk nekā attiecīgās vecuma grupas autovadītājas-sievietes. Savukārt «Balta» atlīdzību dati liecina, ka kopumā visbiežākais ceļu satiksmes negadījuma iemesls, par ko pieprasīta atlīdzība apdrošinātājam, ir sadursmes ar citiem transportlīdzekļiem.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati rāda, ka pērn 333 484 sievietēm un 503 085 vīriešiem bijušas aktīvas autovadītāju apliecības. Savukārt Valsts policijas 2012. gada dati liecina, ka biežākie satiksmes noteikumu pārkāpēji ir vīrieši vecuma grupā no 26 līdz 50 gadiem. Ātruma pārsniegšanā pērn konstatēti 29 562 pārkāpumi – ja katru no tiem būtu saņēmis cits šoferis, tas nozīmētu, ka sodīti tikuši 6% no visiem autovadītājiem Latvijā. Taču jāņem vērā, ka dažkārt vienam autovadītājam gada laikā tikuši izrakstīti vairāki protokoli.

Vīrieši vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem ātrumu pārkāpuši teju 7 reizes vairāk nekā attiecīgās vecuma grupas autovadītājas-sievietes. Protams, kopumā Latvijā autovadītāju-vīriešu ir gandrīz divas reizes vairāk nekā sieviešu, taču kopējā tendence ir gana izteikta.

„Jauniem vīriešiem vecumā līdz 25 gadiem nereti mazāk rūp sava braukšanas kultūra un viņi biežāk nekā sievietes pārkāpj likumu, piemēram, nelieto drošības jostas vai pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu,” skaidro Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.

«Balta» dati par OCTA apdrošināšanas pēdējiem pieciem gadiem liecina, ka visbiežākie ceļu satiksmes negadījumi, par ko klienti iesnieguši atlīdzību pieteikumus, ir sadursmes ar citiem transportlīdzekļiem. Intensīvākais šādu nelaimes gadījumu laiks bijis 2008.gadā, kad fiksēti vairāk nekā 7 000 gadījumu. Savukārt 2012. gadā to skaits bijis teju 2,5 reizes mazāks, ko ietekmēja panāktā uzmanīgākā braukšana un satiksmes intensitātes samazināšanās, īpaši krīzes laikā. Visbiežāk sadursmes ar citiem transportlīdzekļiem fiksētas janvārī, februārī, martā un decembrī.

Savukārt 2012. gadā Valsts policija kopumā fiksējusi 253 882 ceļu satiksmes pārkāpumus (ietilpst arī gadījumi, kas reģistrēti juridiskajām personām). To skaitā autovadītāji-vīrieši kā privātpersonas 203 999 reizes pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus, kamēr autovadītājas-sievietes to darījušas 44 818 reizes. Priecē fakts, ka kopš 2011.gada kopējais pārkāpumu skaits Latvijā ir samazinājies par 9%.

„Pēc atlīdzību pieteikumu skaita varam secināt, ka autovadītāji laika gaitā kļuvuši atbildīgāki un uzmanīgāki, ko varam izjust arī savā ikdienā. To rāda arī Valsts policijas statistika, kārtējo reizi apliecinot, ka satiksmes drošības jautājumu aktualizēšana Latvijā ir ārkārtīgi svarīga, lai mēs samazinātu nelaimes ganījumu skaitu. Tāpēc arī «Balta» no 22. marta līdz 19. aprīlim kopā ar Valsts policiju, «Drošas Braukšanas Skolu» un portālu «Delfi» nacionālā braukšanas testa www.katubrauc.lv ietvaros aicināja katru šoferīti aizpildīt īsu testu un aizdomāties par savu braukšanas kultūru, lai kopumā uzlabotu satiksmes drošību Latvijā,” skaidro «Balta» atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Arī «Balta» pieredzē visbiežākais nelaimes gadījuma iemesls ir sadursme ar citiem transporta līdzekļiem. Daudz retāk fiksēti gadījumi, kad atlīdzību iemesls ir krītošu priekšmetu nodarītie bojājumi, uzbraukšana dzīvniekiem, nobraukšana no brauktuves bez sadursmes ar citiem auto. Vēl retāka ir uzbraukšana velosipēdistam, pajūgam vai citam nemotorizētam transportlīdzeklim, kā arī gājējam.