Par Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu 2009. gadā palielināt minimālo algu no 160 līdz 220 latiem 28. martā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē diskutēs valdības, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji. Šīs ieceres īstenošana pozitīvi ietekmētu vairāk nekā 73 000 cilvēku, kuri saņem minimālo algu. Viņi "uz rokas" varētu saņemt 170 latus, kas ir par gandrīz 41 latu vairāk nekā līdz šim.

Kā informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Vineta Bērziņa, šobrīd minimālā alga "uz rokas" ir 129,29 lati. Savukārt iztikas minimums šī gada februārī sasniedzis 150 latus.
Vienlaikus, pēc LM domām, pieaugtu arī iedzīvotāju sociālā drošība, jo mazinātos nereģistrētā nodarbinātība, īpaši privātajā sektorā, kur nodarbināti vairāk nekā 64 000 no strādājošo kopskaita. Tāpat, pieaugot minimālajai algai, palielinātos arī valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi, kas ļautu atvēlēt vairāk līdzekļu sociālo problēmu risināšanai.
Iepriekšminētais iekļauts LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kurš sagatavots, pamatojoties uz 2003. gadā izstrādāto koncepciju par minimālo darba algu. Tā paredz septiņu gadu laikā minimālo algu paaugstināt līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. 2009. gadā tā paredz minimālo algu noteikt 49% apmērā no strādājošo mēneša vidējās darba samaksas par iepriekšējo gadu, kas pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm 2008. gadā ir 450,80 lati. Tātad aprēķinātai minimālai algai 2009. gadā būtu jābūt 220,89 lati.
LM uzskata, ka, izvirzot mērķi – noteikt minimālo darba algu 50% apmērā no strādājošo mēneša vidējās darba samaksas par iepriekšējo gadu -, minimālās darba algas apmērs arī tuvināsies Eiropas Sociālās Hartas noteiktajai normai. Tā paredz, ka strādājošo ienākuma minimuma līmenim jābūt 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas.
Tāpat speciālisti uzsver, ka Latvijā minimālā mēneša darba alga ir viena no zemākajām salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Turklāt zemā darba samaksa, tai skaitā minimālā mēneša darba alga, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina iedzīvotāju došanos strādāt uz "vecajām" ES dalībvalstīm, kurās ir salīdzinoši augstāka darba alga un dzīves apstākļi.
Saskaņā ar FM aprēķiniem, lai paaugstinātu minimālo algu līdz 220 latiem, valsts budžetā papildu nepieciešami 48 miljoni latu, savukārt ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos tiek prognozēti 117 miljonu latu apmērā. Šis aprēķins attiecas tikai uz tiem darbiniekiem, kuriem darba samaksa ir mazāka par plānoto minimālo mēneša darba algu.
Galīgos aprēķinus par 2009. gadā papildu nepieciešamo finansējumu atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas veiks pēc tam, kad valdība pieņems lēmumu par minimālās darba algas paaugstināšanu 2009. gadā.
Pēc statistikas datiem spriežot, 2007. gadā strādājošo skaits, kuri saņēma mazāk par minimālo darba algu un minimālās algas apmērā bija 73 300 cilvēku no strādājošo kopskaita jeb 9,2%, tai skaitā privātajā sektorā – 64 700 (11,9%), sabiedriskajā sektorā – 8 600 cilvēku (3,4%).