17. novembris ir Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena, un šogad šis datums tiks īpaši atzīmēts arī Latvijā. Ikviens 17. novembrī  16.00 aicināts uz Rīgas Domu, kur notiks labdarības koncerts un muzikāls svētbrīdis «Es piedzimu agrāk». Dienu pirms Latvijas dzimšanas dienas aicinām baudīt mūzikas spēku, atcerēties par to, kas katram ir, aizdomāties par tiem, kuri piedzimuši pārāk ātri, un lūgt spēku, lai šie mazuļi izdzīvotu.

2011. gadā Latvijā priekšlaicīgi piedzima 1 100 mazuļi, 50 no viņiem svēra mazāk nekā 1 kilogramu. Pāragri dzimušie bērniņi ģimenei ir fizisks, emocionāls un arī finansiāls pārbaudījums, tādēļ 17. novembris veltīts viņiem – lai atbalstītu smagajā cīņā par savu bērnu dzīvību un veselību. 17. novembris veltīts arī tiem Latvijas mediķiem, kuri rūpējas par tik tikko dzimušajiem un tiem, kas šajā pasaulē ienākuši pārāk agri. Muzikālais svētbrīdis ir paldies ikvienam, kas savu dzīvi velta, lai palīdzētu citiem. Uz Rīgas Domu aicināti visi, kas vēlas paust savu atbalstu vismazākajiem bērniņiem un viņu tuviniekiem, klausoties mūzikā un sajūtot Rīgas Doma svētumu.

Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena Rīgā:

– 17. novembrī 16.00 muzikāls svētbrīdis Rīgas Domā, piedaloties Evitai Zālītei, Sonorai Vaicei un Krišjānim Norvelim, pie ērģelēm – Kristīne Adamaite. Ieeja bez maksas

– Fotogrāfiju izstāde «Es piedzimu agrāk» (Rīgas Domā no 17. novembra). Priekšlaicīgi dzimušo bērnu attēli tapuši Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā 2012. gada rudenī, fotogrāfiju autors – zvērināts advokāts dr. iur. Juris Beikmanis

– 17. novembrī 10.00 Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienas karoga pacelšana pie Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas. Latvijā Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienas simbols ir bezgalības zīme

Šogad visā pasaulē notiks gaismas akcija, lai pievērstu uzmanību priekšlaikus dzimušo mazuļu dienai. Šajā dienā izgaismots būs, piemēram, Ņujorkas debesskrāpis «Empire State Building». Latvija šai akcijai pievienosies ar gaismas festivāla «Staro Rīga» objektu starpniecību. «Pieskārieni» norisināsies 17. novembrī Sv. Jāņa baznīcā, kad vakara gaitā harmoniski izgaismotās baznīcas telpās vairākkārt muzicēs ērģelniece Iveta Apkalna, savukārt Jāņa sētā ikkatrs varēs vērot savdabīgu video izrādi, palūkojoties, ko muzicēšanas laikā redz ērģelniece, kā arī aplūkojot vistrauslāko mazuļu fotogrāfijas. Bet visa gaismas festivāla laikā Rīgas Dzemdību nams pārvērtīsies par objektu «Dzīvības formas».

Visā pasaulē priekšlaicīgi dzimuši mazuļi ir īpaša riska grupa – viņiem ir augstāks mirstības un dažādu īslaicīgu un ilglaicīgu veselības problēmu risks. Aptuveni pusē gadījumu, kad mazulis piedzimst priekšlaicīgi, īstais iemesls netiek atklāts, tomēr viens no veselības problēmu cēloņiem ir plaušu attīstības līmenis. Plaušas ir viens no pēdējiem orgāniem, kas attīstās, auglim vēl esot dzemdē.

Pāragri dzimušiem mazuļiem biežāk iespējamas hroniskas plaušu saslimšanas, redzes traucējumi, barošanas problēmas, pat vienkāršs vīruss var izrādīties nāvējošs. Šiem bērniem ir lielāks cerebrālās triekas risks (ar kustību traucējumiem), vēlāk var parādīties mācīšanās un uzvedības traucējumi.

17. novembris ir Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena. Šīs dienas aktivitātes Latvijā organizē Latvijas Neonatologu biedrība.

Maza bērna vēstule:

Labrīt! Labrīt te, kur šobrīd es esmu!

Vai es jau esmu piedzimis, mammīt? Vai šī ir tā pasaule? Tu man teici, ka pasaule ir liela un skaista. Tu man stāstīji par taureņiem un par baltu sniegu. Tomēr te ir citādāk, te ir maz prieka un te ir tik grūti elpot. Vai es piedzimu pārāk ātri un pasaule vēl nebija gatava? Tu saki, ka ir otrādi. Es vēl neesot bijis gatavs pasaulei.

Es pasteidzos. Neprasiet, kāpēc es tā steidzos. Esmu pārāk mazs, lai man būtu atbildes. Bet te nu es esmu – pasaulē, kurai vēl nebiju gatavs.

Es nezinu, kā būs rīt, kā būs pēc mēneša un gada. Var jau būt, ka es nekad nebūšu īsti gatavs pasaulei, bet es centīšos. Vai jūs palīdzēsiet man izaugt līdz pasaulei? Izaugt arī līdz taureņiem un sniegam?

Lai es izaugtu, mani ir jāsargā. Es esmu pasteidzies, tādēļ esmu ļoti ievainojams. Lai mani nosargātu, pie manis šobrīd ciemos drīkst nākt tikai mamma un tētis. Un arī jums, mani mīļie, ir īpaši jādomā par manu veselību – jūs nedrīkstat man atnest nevienu pat visniecīgāko vīrusu, jo tie var būt krietni stiprāki par mani. Manas plaušas vēl nav attīstījušās un imūnā sistēma nav nobriedusi, tāpēc es neesmu gatavs cīnīties pat ar visparastākajām iesnām un klepu. Kas tētim vai lielajai māsai būtu nieks, tas man var izrādīties liktenīgi. Ja māsa klepos, viņai sies siltu šalli un dos pienu ar medu, bet man tajā brīdī palīdzēt var būt jau par vēlu. Es negribu, lai baidāties par katru manu elpas vilcienu, mammīt, tēt. Ir daudz veidu, kā mani pasargāt. Pajautājiet ārstam, kā man palīdzēt!

Iedod mammai no manis buču, tēt! Es paaugšos un Tev atdošu, Tu redzēsi. Un es augšu, tēti, apsolu. Es augšu līdz tik lielām rokām kā Tev, lai var savelt sniega pikas.

Pasmaidi, mammīt, tā buča bija no manis. Domā par to vienu lāsīti piena, ko spēju norīt, un par katru nākamo sirdspukstu, kas pieder manai dzīvei. Jo es izaugšu, mammīt, es izaugšu. Un reiz es Tev nesīšu taureņus plaukstās. Tikai, lūdzu, nosargā mani!

Neraudi, mammīt! Zini, Tu esi tik skaista. Pat tad, ja Tevi noliktu visu pasaules skaistuļu un bagātnieču rindas galā, mammīt, es vienalga izvēlētos Tevi. Un pasmaidi par tēta jokiem! Tev nav tikai jāskumst un jāraud. Es gribu dzirdēt, kā Tu smejies.

Es zinu, ka nosargātie bērni jau nes savām mammām taureņus plaukstās un tētiem met sniega pikas. Es arī tā gribu. Lūdzu, nosargājiet mani!