Dalailamas sūtņi sarunās ar Pekinas amatpersonām aicinājuši no ieslodzījuma Ķīnā atbrīvot tibetiešu cietumniekus, kā arī beigt politiskās pāraudzināšanas pasākumus, Indijas pilsētā Daramsalā, kur atrodas Tibetas trimdas valdības rezidence, ceturtdien sacīja viens no tibetiešu garīgā līdera sūtņiem Lodi Gjalcens Gjari.

"Mēs aicinājām atbrīvot cietumniekus, lai ievainotie varētu saņemt pienācīgu medicīnisko aprūpi, un ļaut viesiem, ieskaitot medijus, netraucēti apmeklēt Tibetu," norādīja sūtnis.

"Mēs arī aicinājām beigt "patriotiskās pāraudzināšanas" kampaņu, kas nopietni aizvaino tibetiešu tautu," piebilda Gjari.

Tibetas trimdas valdības vadītājs Samdongs Rinpoče jau pirmdien pauda gandarījumu par Dalailamas sūtņu un Ķīnas amatpersonu sarunām. Trimdas premjerministrs arī norādīja, ka Pekinas pārstāvji solījuši dialogu turpināt.

"Ar sarunām mēs nesaistījām lielas cerības, un, ņemot vērā mūsu iepriekš paredzēto, dialogs noritēja labi," sacīja premjers.

Kaut gan sarunās nav panākts liels progress, diskusiju gaita bija apmierinoša un tās noritējušas patīkamā gaisotnē, abām pusēm apliecinot savas pozīcijas, norādīja Rinpoče.

Svētdien Ķīnas dienvidu pilsētā Šeņdžeņā notika Dalailamas sūtņu Lodi Gjalcena Gjari un Kelsanga Gjalcena sarunas ar Pekinas amatpersonām. Teju gada laikā šī bija pirmā Dalailamas un Pekinas pārstāvju tikšanās.

Sarunas ilga dažās stundas, vēstī Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra "Siņhua", norādot, ka šādas tikšanās notiks arī nākotnē, tiesa, aģentūras izplatītajā informācijā nav teikts, kad un kur tieši tās varētu notikt.

"Nav citas alternatīvas, kā vienīgi uzturēt dialogu, lai panāktu Tibetas jautājuma atrisināšanu," norādīja Tibetas trimdas valdības pārstāvis Tubtens Sampels. "Pastāvīgas konsultācijas ir svarīgas, un tās ir gan Ķīnas, gan Tibetas tautas interesēs. Tas ir teicami, ka Ķīna ir piekritusi tikties vēlreiz."

Pekina atsāka sarunas ar Dalailamas pārstāvjiem, pakļaujoties starptautiskajam spiedienam.

Starptautiskā sabiedrība arī nosodīja vardarbību, ar kādu Pekinas drošības spēki apspieda nesenos Tibetas aktīvistu protestus. Vairāku Rietumvalstu vadītāji solījuši neapmeklēt Pekinas Olimpiādes atklāšanas ceremoniju.

Tibetas galvaspilsētā Lasā demonstrācijas sākās 10.martā – dienā, kad tika pieminēta 49.gadadiena, kopš Ķīnas armija sagrāva tibetiešu sacelšanos pret okupācijas varu. Demonstrācijas turpinājās visu nedēļu un kļuva arvien plašākas, bet 14.martā, izraisoties sadursmēm ar Ķīnas drošības spēkiem, protesti kļuva vardarbīgi – Lasā dega ēkas un automašīnas. Protesta demonstrācijas izplatījās ārpus galvaspilsētas Lasas – gan Tibetas autonomajā apgabalā, gan vēsturiskās Tibetas apdzīvotajos Ķīnas apvidos, īpaši Sičuaņas un Gaņsu provincēs.

Nemieru laikā dumpinieki nogalinājuši 18 civiliedzīvotājus un divus policistus, apgalvo Pekinas varasiestādes, tomēr Tibetas trimdas valdība šai statistikai nepiekrīt un apgalvo, ka Ķīnas varasiestāžu represijās nogalināti 150 cilvēki, pārsvarā tibetieši.

Ķīnas kundzība Tibetā sākās 1951.gadā – gadu pēc tam, kad turp tika nosūtīts karaspēks, lai "atbrīvotu" šo reģionu, un Pekina joprojām nosoda trimdā dzīvojošo Dalailamu, apsūdzot viņu centienos sašķelt Ķīnas "teritoriālo vienotību".