16. aprīlis. Laba copes diena. Tikai pievērsīsim uzmanību, ka no šodienas aizliegts makšķerēt no laivas. Un aizliegts ķert zandartus. Tāpat vēl netraucēsim arī līdakas un alatas.

17. un 18. aprīlis. Zivis būs kūtras un pievērsīs uzmanību tikai, viņuprāt, delikatesēm. Tāpēc ieteicams uz pludiņmakšķeru āķiem spraust dažus rubīnsarkanos ķikurus kopā ar mušu kāpuriem, bet karpām un līņiem piedāvāt sliekas.

19. aprīlis. Laba copes diena, sevišķi, ja dosieties uz straujākām ūdenskrātuvēm, kur aktīvas būs gan raudas, gan vimbas.

20. aprīlis. Makšķerniekiem nelabvēlīga diena.

21. un 22. aprīlis. Teicamas copes dienas, sevišķi visu karpu dzimtu zivju makšķerēšanā. Arvien esiet gatavi cīniņam ar sapalu vai breksi. Tāpēc, pat ejot uz raudām, nav lieki paņemt līdzi uztveramo tīkliņu. Cik nu tas aizņem vietas, toties nebūs jāzaudē, lūk, ti-i-ik liela zivs!

23. aprīlis. Slikta copes diena. Tūlīt, tūlīt sāksies spiningošanas sezona. Vai jūs tai esat gatavs? No 1. maija iesim līdaku medībās. Vai esat laikus sagādājis jaunu vizuļu un vobleru krājumus? Vai nav jāiegādājas jauns uztveramais tīkliņš? Un kā ar auklām? To iegādi neatlieciet uz pēdējo brīdi!

24. līdz 28. aprīlis. Labas copes dienas. Mūsdienās makšķerēt miermīlīgās zivis, tostarp arī brekšus bez iebarošanas ēsmas, sevišķi vietās kur to ir maz, ir bezcerīgi.

Pie ūdenskrātuvju krastiem arvien retāk iespējams sastapt vīrus, kas makšķerē bez barotavām. Barotavas kļuvušas ļoti populāras gruntsmakšķernieku vidū. Protams, ideāli, ka iebarojamā ēsma un āķis ar ēsmu atrodas blakus. Vēl pirms dažiem gadiem makšķernieki mājās vārīja dažādas putras, tostarp arī miežu un citu graudaugu putras, saspaidīja to barotavās, bet toreiz jau nebija pārdošanā gatavās iebarojamās ēsmas, ar kurām iespējams gūt lieliskus panākumus. Godīgi sakot, agrāk arī zivju bija vairāk… Bet kas tad ir miežu putra ar un bez smaržvielām? Tā ir barība un nekas vairāk. Kas ir iebarojamā ēsma? Kādas funkcijas un uzdevumi, nokļūstot uz gultnes, tai būtu jāpilda? 1) Piesaistīt zivis, arī brekšus makšķerējamai vietai; 2) Noturēt zivis vietā, kur atrodas barotava un āķis; 3) Nekādā gadījumā nedrīkst pārbarot zivis, bet gan rosināt tām tikai apetīti un nobaudīt delikatesi, kas ir uzsprausts uz āķa; 4) "Iemidzināt" zivju uzmanību un aizdomas par gaidāmajām briesmām.

29. aprīlis. Ķersies vāji, varbūt tikai ķīsīši un raudiņas.

30. aprīlis. Ķersies ļoti labi. Atgādinu par spoguļāķiem, kuri ir vienkārši neatvairāmi, kad ūdens kļuvis dzidrs. Kā jau vairākkārt esmu uzsvēris, šis āķis, kam kātiņa mugurpusē pielodēts apaļš vai iegarens, spoži sudrabots vai zeltīts vairodziņš – spogulītis, bet kātiņa iekšpusē lodējuma vieta nokrāsota sarkana, dod efektu tikai tad, kad tas kustas. Tāpēc ar to makšķerējam lēnā straumē, arī vējā, bet rāmā vietā ik pa brīdim āķi pavelkam, pacilājam. Protams, uz tā ir ēsma. No tāda kārdinoša, turklāt spīdoša kumosa neatsakās vēl neiznārstojušie asari, kā arī izsalkuši līņi un pat karpas. Spoguļāķis ir neaizstājams, makšķerējot vimbas.