Bosnijas parlamenta apakšpalāta ceturtdien apstiprināja ilgi apspriesto policijas reformu, kas bija viens no galvenajiem priekšnosacījumiem valsts ceļā uz Eiropas Savienību (ES).

Apakšpalātas 22 deputāti balsoja par likumu, 19 – pret. Likums vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātā, taču tur nav gaidāma nekāda kavēšanās.

Policijas reforma bija pēdējais šķērslis, lai Bosnija un Eiropas Savienība parakstītu Stabilizācijas un asociācijas vienošanos valsts ceļā uz iestāju ES.

ES ir atturējusies parakstīt stabilizācijas līgumu ar Serbiju, līdz tā izrādīs pilnvērtīgu sadarbību ar ANO kara noziegumu tribunālu, savukārt līguma parakstīšana ar Bosniju ir aizkavējusies saistībā ar Bosnijas nespēju izveidot vienotu valsts līmeņa policiju.

Bosnijas parlamenta deputāti noraidīja trīs iepriekšējos ierosinājumus, kas izstrādāti pēc vairāk nekā divus gadus ilgām sarunām par atsevišķo etnisko policijas spēku integrāciju.

Brisele sākotnēji pieprasīja tūlītēju Bosnijas policijas spēku apvienošanu, tomēr vēlāk atteicās no šīs prasības par labu pakāpeniskai reformai, kas paredz septiņu jaunu valstiska līmeņa policijas koordinācijas organizāciju izveidošanu, kas neietekmēs valsts divu autonomo daļu policijas spēku neatkarību.

Pieņemtais likums nosaka, ka jaunās organizācijas pēc gada pārņems savā pārvaldē atsevišķos policijas spēkus un ka tiks uzsākta konstitucionālā reforma, taču nenosaka datumu Konstitūcijas reformu sākšanai.

Pašlaik atsevišķās policijas vienības ir pakļautas attiecīgā autonomā reģiona valdībai un ir cieši saistītas ar vietējām politiskajām struktūrām.

Kopš 1992.-1995.gada kara Bosnija sastāv no serbu apdzīvotās Srpska republikas un musulmaņu-horvātu federācijas.

ES paplašināšanas komisārs Olli Rēns pagājušajā mēnesī sacīja, ka Brisele plāno Stabilizācijas un asociācijas vienošanos ar Bosniju parakstīt aprīlī, tiklīdz būs apstiprināta policijas reforma.