Šodien, 31.jūlijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Izglītības un zinātnes (IZM) ministru Robertu Ķīli, lai pārrunātu plānotās reformas izglītības sistēmā, īpaši profesionālajā izglītībā, un saņemtu aktuālo informāciju par augstskolu studiju programmu kvalitātes novērtējuma rezultātiem.

Tikšanās laikā tika aktualizēts jautājums par augstskolu studiju programmu kvalitātes novērtējuma rezultātiem, ko veica Augstākās izglītības padome (Padome). Ministrs Andri Bērziņu informēja, ka kopumā tika izvērtētas 853 studiju programmas 29 programmu virzienos, no kurām tikai 55 tika atzītas par problemātiskām. Savukārt 211 programmām Padome rekomendē būtiskus studiju programmu uzlabojumus, lai gan vairāk kā puse no 62 izvērtējuma programmu kritērijiem (4 punktu skalā) ir vērtēti negatīvi.

R.Ķīlis Valsts prezidentam pauda viedokli, ka līdz š.g. 1.oktobrim IZM pārskatīs Padomes sniegto augstskolu studiju programmu kvalitātes novērtējuma ziņojumu, jo jau šobrīd ir acīmredzams, ka studiju programmu vērtēšanas metodoloģijā nav iekļauti būtiski kritēriji, kas ļautu objektīvi un kvalitatīvi izvērtēt augstskolu studiju programmas. Jauno pārskatu IZM izmantos turpmākajā studiju programmu akreditācijas procesā un valsts budžeta līdzekļu sadalē. Ir iecerēts, ka turpmāk valsts budžeta līdzekļi, atkarībā no augstskolu studiju programmu kvalitātes izvērtēšanas rezultātiem, tiks piešķirti tikai labākai studiju programmai un augstskolai, kas vairos kvalitatīvu konkurenci starp augstskolām.

Ministrs pauda pārliecību, ka ir būtiski jāmaina Padomes turpmākā funkcija studiju programmu izvērtēšanā, jo pašlaik studiju programmas lielākoties izvērtē izglītības sektora pārstāvji no pašām augstskolām, ne nozares speciālisti, kas pārzina darba tirgus nākotnes vajadzības. Šāda proporcija ir jāmaina.

Noslēdzot tēmu par augstākās izglītības programmu kvalitātes vērtēšanu, Valsts prezidents ministram norādīja uz būtiskām un acīmredzamām nepilnībām attiecībā uz augstākās izglītības programmu kvalitātes izvērtēšanas kritērijiem: „Tas ir nepamatoti un nepieļaujami, ka augstākās izglītības programmu kvalitātes vērtēšanas kritērijos nebija pat iekļauts viens no svarīgākiem kritērijiem, proti, vai studiju programmas atbilst darba tirgus prasībām. Tādējādi šo studiju programmu izvērtējums ir bijis ļoti virspusējs un formāls, kas neatbilst reālajai situācijai dzīvē un darba tirgū. Šo sistēmu ir jāmaina," piebilda Andris Bērziņš.

Ministrs Valsts prezidentu Andri Bērziņu informēja, ka jau šobrīd IZM strādā pie pedagogu atalgojumu sistēmas sakārtošanas. Ir izstrādāta pedagogu darba kvalitātes sistēma, kas sadalīta pakāpēs (no 1 līdz 5) par veiktā pedagoģiskā darba stundām. Atbilstoši piešķirtajai darba kvalitātes pakāpei, tiks noteikta katra pedagoga individuāla darba samaksa (iekļaujot darba samaksas intervālu katras pakāpes ietvaros, kura individuāli piešķirtais apmērs būs skolu direktoru kompetencē).

Pēc R.Ķīļa domām, šāda sistēma nodrošinās vienlīdzīgāku darba samaksas ievērošanu par pedagoģisko darbu 40 stundu nedēļas ietvaros. Tāpat tā būs vienlīdzīgāka attieksme pret tiem jaunajiem pedagogiem, kuriem vēl nav uzkrāts ilgs pedagoģiskais darba stāžs, kas pašlaik jaunos pedagogus noliek nevienlīdzīgā pozīcijā. Tostarp, tas samazinās pedagogu darba samaksas, bieži vien, nevienmērīgo lielumu starp pilsētas un lauku skolām, jo darba samaksa nebūs atkarīga no principa – nauda seko skolēnam (no skolēnu skaita tika aprēķināta pedagogu darba samaksa), no kā attiecīgi bija atkarīga pedagoga darba alga. Plānots, ka no š.g. 1.septembra skolu pedagogiem, kas būs saņēmuši pedagoģiskā darba kvalitātes izvērtēšanas pakāpi, saņems algas paaugstinājumu 10% apmērā. Jau šobrīd šādu pedagogu darba kvalitātes izvērtējumu ir saņēmuši aptuveni 60% pedagogu. Šo jauno sistēmu IZM ir iecerējis pilnībā ieviest no 2013.gada 1.janvāra.

R.Ķīlis Valsts prezidentu informēja arī par reformām arodizglītības sistēmā, jo no 2015.gada ir plānots pārmainīt finansēšanas principu profesionālās izglītības iestādēm. Visā Latvijā ir iecerēts izveidot 11 profesionālās izglītības kompetenču centrus ar specializāciju noteiktā arodizglītības jomā, tādējādi veidojot spēcīgus un kvalitatīvus reģionālos arodizglītības centrus, kuros vienuviet pulcētos profesionālākie mācībspēki atbilstoši noteiktam arodizglītības profilam. Šie centri būs pašvaldības pārraudzībā.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents augsti novērtēja ministra līdz šim amatā paveikto un vēlēja veiksmi un izturību arī turpmāk.