Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Polijai, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai var nākties netieši finansēt Ziemeļeiropas gāzes vada būvi pāri Baltijas jūrai, lai gan šīs valstis iebilst pret minētā cauruļvada būvi, raksta Polijas avīze «Gazeta Wyborcza». Lai izbūvētu gāzes vadu, kas izmaksās aptuveni 7,4 miljardus eiro (5,2 miljardus latu), Krievijas koncernam «Gazprom» un citām projektā iesaistītajām kompānijām būs jāaizņemas līdzekļi no Eiropas bankām. Par pievilcīgāko uzskatāma Eiropas Investīciju banka, kas ir oficiālā Eiropas Savienības (ES) finanšu institūcija un kuras aktīvus veido ES dalībvalstu, tostarp Baltijas valstu un Polijas, iemaksas.
Baltijas valstīm var nākties finansēt Ziemeļeiropas gāzes vada būvi
Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Polijai, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai var nākties netieši finansēt Ziemeļeiropas gāzes vada būvi pāri Baltijas jūrai, lai gan šīs valstis iebilst pret minētā cauruļvada būvi, raksta Polijas avīze «Gazeta Wyborcza». Lai izbūvētu gāzes vadu, kas izmaksās aptuveni 7,4 miljardus eiro (5,2 miljardus latu), Krievijas koncernam «Gazprom» un citām projektā iesaistītajām kompānijām būs jāaizņemas līdzekļi no Eiropas bankām. Par pievilcīgāko uzskatāma Eiropas Investīciju banka, kas ir oficiālā Eiropas Savienības (ES) finanšu institūcija un kuras aktīvus veido ES dalībvalstu, tostarp Baltijas valstu un Polijas, iemaksas.
Kā norāda izdevums, iepriekš Polijai bija tiesības bloķēt iespējamo Eiropas Investīciju bankas lēmumu par Ziemeļeiropas gāzes vada būves kreditēšanu, bet līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā lēmumi ES tiks pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kreditēšanu atbalstītu ES dalībvalstu vairākums, aizdevums tiktu piešķirts, neraugoties uz Baltijas valstu vai Polijas iebildēm.
Pievienot komentāru